Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā 0 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

Noder datu intuīcija

Fakts, ka noteiktās nozarēs pieredzējis cilvēks sāk karjeru tikpat kā no jauna citā industrijā, šajā gadījumā IT, nebūt nav jocīgs – to lielā mērā nosaka pats laiks, kurā dzīvojam, uzskata Sergejs Ņesterovs, kurš iepriekš ilgus gadus strādājis vadošos amatos reklāmā, mārketingā un mediju jomā, bet tagad ir datu inženieris IT kompānijā Accenture. ''Esmu lasījis, ka bērni, kas šobrīd sāk iet skolā, vēlāk strādās profesijās, no kurām 50% šobrīd vēl neeksistē. Tāpat daudzas no šībrīža profesijām izzudīs, jo tiks automatizētas. Ja šādā kontekstā paskatās, ko cilvēks savā karjerā dara, lai būtu veiksmīgs, man šķiet, ka apgūt aizvien jaunas prasmes kļūst par arvien lielāku nepieciešamību,'' viņš pamato.

No TV pie IT

Sergejs savulaik ieguvis ārsta diplomu Latvijas Medicīnas akadēmijā (tagadējā Rīgas Stradiņa universitātē), taču šīs studijas iesāka vēl Padomju Savienībā, bet pabeidza jau neatkarīgajā Latvijā – citos ekonomiskajos apstākļos, ar citām iespējām, perspektīvām un mutuļojošu pārmaiņu atmosfērā. ''90. gadu sākumā valsts finansētās nozares, tostarp medicīna, bija samērā nesakārtotas. Es tam laikam nebiju nekāds izņēmums: no mana kursa 70% absolventu nedevās strādāt savā specialitātē, lielais vairums nonāca farmācijā, es savukārt – reklāmā un mārketingā, kas Latvijā tobrīd bija pilnīgi jauna sfēra. Turklāt pa tiem četriem gadiem, kas pēc medicīnas studijām vēl būtu jāpavada rezidentūrā, es ieguvu MBA grādu Rīgas Biznesa skolā, un šī izglītība tiešām iedeva sapratni par jauno brīvā tirgus pasauli,'' Sergejs stāsta. 

Viņš sevi uzskata par cilvēku, kuru demotivē rutīna. Strādājot reklāmas industrijā, pluss bijis tas, ka ikreiz, sākot jaunu projektu, tiek uzšķirta balta lapa – cits klients, cita nozare, citi cilvēki. ''Tas visu laiku bija ļoti interesanti, tāpēc šajā nozarē esmu pavadījis visilgāko laiku,'' Sergejs saka par vairāk nekā 15 gadiem, ko nostrādājis reklāmas aģentūrās, tostarp ieņemot arī vadošas pozīcijas. 

Pēc 2008. gada ekonomiskās krīzes, kad reklāmas tirgus piedzīvoja kritienu, no kura joprojām līdz galam nav atguvies, Sergeja karjerā sākās nākamais posms, šoreiz medijos. Viņš gandrīz sešus gadus nostrādāja Latvijas Televīzijā (LTV), bija valdes loceklis satura stratēģijas un mārketinga jautājumos.  

Tomēr pērn, kad pēc domstarpībām ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) Sergeja un LTV ceļi šķīrās, viņam radās iespēja paraudzīties no malas uz savu līdzšinējo skrējienu un izvērtēt, kas jau ir viņa pieredzes bagāžā un kas var būt pieprasīts nākotnē, kurā aizvien lielāku lomu spēlē tehnoloģijas. Sergejs secināja, ka viņa trumpis var būt darbs ar datiem. ''Gan reklāmā un mārketingā, gan mediju nozarē ir nācies veidot un analizēt daudzus tirgus pētījumu datus, strādāt ar auditorijas datiem,'' Sergejs stāsta un skaidro, ka izpratne par to, ko ar datiem var izdarīt, pašlaik arī IT nozarē ir karsts temats, jo līdz ar mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās tehnoloģiju attīstību datu nozīme un apjoms tikai aug, tāpat kā pieprasījums pēc šī virziena profesionāļiem.

''Sapratu, ka es šo jomu zinu no datu pielietošanas puses, atliek tikai apgūt dažas tehnoloģijas.''

Pat ja liekas, ka karjera IT iesākta no nulles, daļa iemaņu un zināšanu, kas šajā nozarē noder, iegūtas jau iepriekš, Sergejs vērtē savu profesionālo virzību. Interesi par tehnoloģijām zemapziņā viņam savulaik iesēja arī vecāki, kas vēl padomju laikā bija saistīti ar programmēšanu, tāpat mācības Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā, kur programmēt Sergejam un viņa klasesbiedriem mācīja skolotājs Ivars Godmanis. Sergejs arī uzsver: gan IT kopumā, gan konkrēti datu inženierijā programmēšana ir tikai viena no vajadzīgajām prasmēm. ''Vienā blogā lasīju, ka labs datu inženieris mūsdienās ir cilvēks, kas no daudz dažādiem tehnoloģiju klucīšiem saliek pareizo risinājumu, lai dati no punkta A pārstrādāti nonāktu punktā B. Ja tā padomā, arī reklāmas kampaņa ir no klucīšiem salikts ziņojums, lai cilvēks, kas domā domu A, to mainītu B virzienā. Ir paralēles pieejā un domāšanas veidā,'' viņš salīdzina. 


Atrast īstos klucīšus

Sergejs iestājās Accenture būtkampā Big data (Lielie dati) un pēc šīm apmācībām kompānijā sāka strādāt par datu inženieri. Viņš gan neslēpj, ka sākotnēji lūkojis arī pēc iespējām karjeru turpināt jau sev zināmajā mārketingā un vadībā, tomēr šādas iespējas gluži pretī neskrēja. Šobrīd tas, ka viņš vairs nav vadošā amatā, diskomfortu pašam nerada. ''Ir nācies dzirdēt – ja cilvēks ir bijis vadītājs, viņš zemākās pozīcijās vairs nespēs labi strādāt, nespēs pārprofilēties. Es to tā neuztveru. Iespējams, ir cilvēki, kuriem būšana par līderi ir dzīves nepieciešamība, bet es vienmēr vadītāja darbu esmu uztvēris kā lielu atbildību. Tagad ir pat atvieglojums – ja līdz šim gadu garumā esi bijis atbildīgs par desmitiem vai pat simtiem cilvēku, tagad atbildi tikai par savu darbu,'' Sergejs saka. Viņam patīk, ka IT jomā atšķirībā no sociāli un humanitāri orientētām nozarēm uzreiz ir uzskatāmi un viennozīmīgi redzams, vai darbs padarīts labi, vai slikti – izstrādātais tehnoloģiskais risinājums vai nu darbojas, vai nedarbojas.

Šī industrija ir pragmatiska un racionāla, ar objektīvos datos balstītiem lēmumiem un rezultātu novērtējumu.  

Arvien plašāk dažādu uzņēmumu dati tiek glabāti mākonī. Šīs virtuālās, globālās platformas, ko pārvalda IT milži Amazon, Google u. c., dod daudz plašākas iespējas, kā ar datiem strādāt, taču vienlaikus prasa jaunas iemaņas – jāmāk no visām tehnoloģijām un modeļiem, kas šajās platformās ir iebūvēti, izvēlēties un saslēgt kopā pareizāko un efektīvāko risinājumu attiecīgajam klientam un situācijai, Sergejs raksturo datu inženiera darbu. ''Tas ir komplicētāk un daudzpusīgāk, nekā vienkārši uzprogrammēt daļu no programmas, notestēt un palaist. Te jāpārzina un jāanalizē, kādas ir priekšrocības katrai platformai, jo tās nav vienādas, pastāvīgi parādās arī dažādi jaunievedumi. Tāpat tehnoloģijās, kas datus apstrādā programmēšanas valodu līmenī, nemitīgi nāk klāt jaunas iespējas. Tāpēc nepārtraukti nākas apgūt aizvien jaunu informāciju.''

Datu inženierim ikdienā jāievieš praksē risinājums, ko iecerējis konkrētā IT projekta arhitekts, – tas ietver gan programmēšanu, gan datu apstrādes posmu testēšanu, gan komunikāciju ar klientu un izmaiņu ieviešanu. Sergejs stāsta, ka lielie dati atšķirībā no klasiskām datubāzēm mēdz būt visai nekārtīgi un ir interesanti uz tiem skatīties, ''lasīt starp rindām'', iedziļināties, vai datu atrašanās vieta ir pareiza u. tml. Datu inženierijas jomā ļoti noder pieredze ar datiem ne kā ar datorprogrammas objektu, bet zināma, gadu gaitā veidojusies datu intuīcija un izpratne par to, kādi tie var būt, kā tos var izmantot, uz ko skatīsies datu lietotājs. Sergeju priecē arī iespēja IT industrijā pielietot savas projektu vadības prasmes. 

Datu lielā vērtība ir tajā, ka tie ar mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās palīdzību ļauj iegūt prognozes nākotnei visdažādākajās jomās.

Šī sfēra patlaban attīstās ārkārtīgi strauji, un izskatās, ka arī tuvākajos 10–15 gados tā tikai uzņems apgriezienus, spriež Sergejs. Tāpat maz ticams, ka datu inženierija varētu apnikt viņam pašam. ''Nākotnē skatos optimistiski, ir prieks darboties šādā tik saistošā un dinamiskā jomā. Un prieks, ka man ir gan interese, gan vajadzīgā enerģija apgūt jaunās zināšanas. Tik intensīvi mācījies nebiju kopš medicīnas studiju laikiem,'' viņš smaida. Paziņas gan jautājuši, vai nav grūti un galva to visu ņem pretī, bet Sergejs ar savu ārsta izglītību atteicis, ka smadzenes jau tik ātri nenoveco.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vinnēs tas, kurš nenokaitinās Trampu

Par Ukrainas miera sarunu perspektīvām Trampa laikmetā Agneses Margēvičas intervija ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas