Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +2 °C
Viegls lietus
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Nodokļi kā Ziemeļvalstīs

Arī ar zemāku darbaspēka nodokļu slogu var sekmīgi attīstīt valsti.

Darbaspēka nodokļu sloga apmērs uz vidējo algu Latvijā tikai pavisam nedaudz atpaliek no Somijas un Zviedrijas līmeņa, taču līdz Skandināvijas pilsoņu labklājībai ir tālu, līdztekus mūsu pirktspēja ir tuvāka Rumānijai vai Bulgārijai. Šādas disonanses sekas ilgtermiņā būs postošas.

Augstākie darbaspēka nodokļi Baltijā

Darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu Latvijā 2021. gadā bija 40,5%, salīdzinājumam – Igaunijā 38,1%, Lietuvā – 37,6%, liecina OECD dati. Zīmīgi, ka Lietuva ar zemāku slogu ekonomiskajā attīstībā ir apsteigusi Latviju, kura tagad jau ir pēdējā Baltijā. No Igaunijas, kuras darbaspēka nodokļu slogs visu laiku bijis konsekventi zemāks, mūs šķir nepārvarama plaisa ekonomiskajā attīstībā. Latvija bija un ir Ziemeļeiropas pirmajā trijniekā pēc darbaspēka nodokļu smaguma. Ironiski, bet varbūt par laimi mums, Igaunijā un Lietuvā šo nodokļu slogs 2021. gadā ir nedaudz pieaudzis, izlīdzinot konkurētspējas plaisu Baltijā, tomēr Latvija Igauniju apsteidz vairāk nekā par diviem procentpunktiem, bet Lietuvu – pat vairāk nekā par trim procentpunktiem.

Jo sliktāk, jo smagāka nodokļu stiba

Šobrīd iesoļojam jaunas ekonomiskās krīzes skavās. Gaidāma recesija, tādēļ vērts paraudzīties uz pieredzi. Iepriekšējo ekonomisko krīzi Latvija ārstēja ar darbaspēka nodokļu sloga palielināšanu. 2009. gadā tas bija 40,9%, 2010. gadā pieauga līdz 44%, bet 2012. gadā sasniedza 44,3%

Paralēli valsti pameta liels skaits cilvēku. Jo vairāk aizbrauca, jo lielāki nodokļi. Neticami, bet datos balstīts fakts – krīzes nomocītā Latvija 2010.–2013. gadā bija ar lielāko nodokļu slogu uz vidējo algu visā Ziemeļeiropā! Šāda rīcība recesiju vēl vairāk padziļināja un pagarināja atkopšanās laiku, kamēr Lietuva un Igaunija atrada iespējas sabalansēt iedzīvotāju un valsts aparāta vajadzības un nodokļus saglabāja iepriekšējā līmenī.

Labklājība tieši nav saistīta ar slogu

Labklājības līmenis Ziemeļvalstīs ir augstākais pasaulē. Norvēģija un Dānija cīnās par pirmajām vietām, Somija un Zviedrija par trešo, ceturto. Šveice – piektā. Labklājību mēra pēc virknes parametru un ar sarežģītām metodēm, kuru pamatā ir ne tik daudz naudiski mērījumi kā domāšana, attieksme, pārdomāta un iedzīvotājiem piemērota sistēma, kuru pamatā ir izglītība. Piemēram, ASV labklājības reitingos ir 20. vietā, bet 30. vietā Latvija, tikai pēc tam seko Polija – 36. vieta, liecina The Legatum Prosperity index. Proti, ir vienpusēji par labklājības veidošanas pamatu ņemt tikai valsts ieņēmumu apjomu.

2021. gadā labklājīgajā Dānijā darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu ir tikai 35,4%, bet Norvēģijā – 36%. Interesantu ainu var novērot Šveicē, kur nodokļu slogs vidējai algai pēdējo 20 gadu laikā ir svārstījies 21,86% – 22,9% līmenī. 

OECD dati rāda, ka Īrijā darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu kopš 2000. gada ir turējies aptuveni par 10 procentpunktiem zemākā līmenī nekā Latvijā. Tieši pirms krīzes – 2007. gadā – Īrijā nodokļu slogs tika samazināts pat līdz 28,1%, kamēr Latvijā tajā laikā kāpa līdz 43%. Izrādās, arī ar zemāku darbaspēka nodokļu slogu var sekmīgi attīstīt valsti un sasniegt 12. vietu pasaules labklājīgāko valstu sarakstā. 

Tas nozīmē, ka nereti Latvijā dzirdamais postulāts – ar zemiem nodokļiem labklājību neuzcelsim – neatbilst redzamajam citviet. Turklāt šo postulātu apgāž ne tikai Īrija, bet arī daudzas citas valstis.

Bagātie skandināvi slogu mazina

Nenoliedzami, ka Zviedrijā un Somijā darbaspēka nodokļu slogs attiecīgi 42,6% un 42,7% ir augstāks nekā Latvijā – 40,5%. Tomēr Zviedrijas nodokļu slogs 2000. gadā bija 50,1%, bet 2021. gadā vairs tikai 42,6% – samazinājums par 7,5 procentpunktiem, Somijā attiecīgi kritums no 47,5% līdz 42,6%, Dānijā no 41,5% līdz 35,4%, bet Latvijā bija 43,2% gadsimtu mijā un tagad ir 40,5%, kaut arī 2020. gadā bija 42,3%. Skandināvijas valstis ir būtiski samazinājušas nodokļu slogu vidējai algai, kas atšķiras no mūsējās.

"Ja gribam Skandināvijas dzīves līmeni, tad nodokļos jāmaksā vairāk," tā īsi var raksturot Latvijas politiķu darbaspēka nodokļu polemiku.

Atbilstoši OECD datiem nodokļi mums ir gandrīz kā Skandināvijā, bet ķeza ir ar cilvēku ienākumiem. Diemžēl Latvijā pirktspēja atbilstoši Numbeo pirktspējas indeksam ir zema. Pirmajā vietā pasaulē ir Apvienotie Arābu Emirāti ar pirktspējas skaitli 118,94, ASV sestajā vietā ar skaitli 99,88, bet Latvija ar 49,84 ierindojas 46. vietā, tikai nedaudz apsteidzot Rumāniju un Bulgāriju. Proti, solītā Ziemeļvalstu dzīveslīmeņa mums nav, jo valsts no jau tā nelielās algas paņem pārāk daudz un iedzīvotāji vienkārši nevar nopirkt vajadzīgo, lai arī preces un pakalpojumi atbilst labklājības zemes standartiem. 

Zaudējam investorus, varam zaudēt ražotnes

Darbaspēka nodokli maksā arī darba devējs. Latvijā nodarbināt cilvēku izmaksā dārgāk un potenciālie investori prot rēķināt un izvēlas ieguldīt citviet. 

Kā spilgtu piemēru var minēt zivju pārstrādes uzņēmuma SIA Karavela līdzīpašnieka Andra Bites aplēses. Ja viņš savus uzņēmumus, kur kopumā ir nodarbināti ap 650 darbiniekiem, pārceltu uz Igauniju, tad pie tās pašas neto algas ik gadu varētu ietaupīt aptuveni 1,2 miljonus eiro. Piecu gadu laikā 6 miljonus eiro – līdzvērtīga summa jaunas ražotnes izveidei

Daudzu uzņēmēju un potenciālo investoru skatījums ir tāds, ka darbaspēka nodokļu slogs ir jautājums nr. 1 Eiropā, kurš sev līdzi velk valsts attīstību vai, tieši pretēji, to bremzē. Ir jāatzīst, ka kopš iestāšanās Eiropā notiek cīņa par Latvijas darbaspēku un vienīgā valsts, kas šajā cīņā nepiedalās, ir Latvija.

Kas bez bērniem, tas bez rūpēm

Politiķu vārdos un dažādu speciālistu diskusijās tiek secināts, ka visvieglāk ievainojamie un arī nabadzības riskam pakļautie ir cilvēki ar bērniem, kuriem vajadzētu visādi palīdzēt. 

OECD dati rāda bēdīgu ainu par zemu atalgotu strādājošo ar diviem bērniem. Latvijas nodokļu slogs šādam darbiniekam ir 24,3%, Igaunijā – 20,0%, savukārt Lietuvā – 13,5%, bet Dānijā tikai 5,3%. 

OECD dati parāda, ka Latvijas politiķi tikai vārdos ir pret nabadzību, bet realitātē lāpa budžetu tieši uz trūcīgo mājsaimniecību legālo algu rēķina.

"Skaitļos šie dati nozīmē, ka OECD modelī apskatītās triju cilvēku mājsaimniecības ienākums 67% apmērā no vidējās algas 2021. gadā bija nepilni 860 eiro mēnesī – tas ir mazāk nekā 300 eiro uz vienu cilvēku pirms nodokļu nomaksas! Kāds tur brīnums, ka esam ēnu ekonomikas līderi, ja valsts piespiež cilvēku izvēlēties – nopirkt bērniem pusdienas vai samaksāt nodokļus? Faktiski nodokļu sistēmā strādājošais bez bērniem būs daudz pārtikušāks nekā tādu pašu algu saņemošais, kuram ir viens vai divi bērni," situāciju žurnālā Dienas Bizness vērtēja SIA Smart Law valdes loceklis, nodokļu eksperts Kaspars Rumba.

Bērni, kas šodien prasa izdevumus, ir valsts nākotnes pamats, bez viņiem pat šīs zemes vārds nepaliks. 

Mainīties vai mirt – tāds ir jautājums

Līdzšinējās pieejas maiņa ir nepieciešama visu minēto apstākļu virknes dēļ. Proti, darbinieki aizbrauc, darba vietas nerodas, ar katru nākamo paaudzi problēma samilst. 

Līdzšinējā taka ir strupceļš – darbaspēks seko darba vietām, bet Latvijas valsts periodiski ceļ nodokļus, lai kompensētu iztrūkumu pārvaldes finansēšanā uz palicēju rēķina.

Ir jātop skaidram un konkurētspējīgam piedāvājumam, kas uzrunātu gan darba devēju, gan darba ņēmēju un līdztekus investoru, īpašu lomu veltot ģimenēm ar bērniem. Kam tas rūp? Nevis truli pildot valsts kasi uzpūstas pārvaldes dēļ, bet domājot par valsts nākotni pēc būtības. Vai ir iespējams dot, lai ņemtu vēlāk, nevis ņemt tūdaļ, lai izzustu uz mūžiem?

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas