Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) Dienai skaidro, ka štāba izveide bijusi dāņu iniciatīva un daļa šī štāba atradīsies arī Dānijā. Tas stiprināšot NATO komandvadības ķēdi. "Tas ir būtiski, jo dažas valstis strādā pie scenārija, lai liegtu pieeju papildspēku pienākšanai vai kā citādi nogrieztu šo teritoriju no citām alianses valstīm. Tāpēc šāda līmeņa komandvadības elements šeit ir ļoti nepieciešams," pamato Bergmanis.
Uzdevumi un būvdarbi
Štābā strādās pamatā NATO valstu virsnieki no visām ietvarvalstīm – Dānijas, Latvijas un Igaunijas –, bet ir iespējams to paplašināt atkarībā no citu ietvarvalstu pievienošanās. Virsnieku pienākumos būs aizsardzības plānošana, militāro mācību un aktivitāšu organizēšana un īstenošana, lai palielinātu iesaistīto valstu savstarpējo savietojamību un spēju kopīgi veikt aizsardzības uzdevumus.
"Daudznacionālais divīzijas Ziemeļi štābs būs efektīvs, militāri spējīgs štābs, kas nodrošinās vienotu komandvadību un būs gatavs komandēt divīzijas lieluma vienību, tostarp štāba izveidotājvalstu bruņoto spēku vienības un Baltijas valstīs izvietotās paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas," informē Aizsardzības ministrijas Preses nodaļas vadītāja Anete Gnēze.
Latvija štāba izveidē nodrošinās virsniekus un administratīvo personālu, kā arī tā darbībai nepieciešamo infrastruktūru. Tas nozīmē, ka Ādažu bāzē būs jāveic jauni būvdarbi. Vēl jāizstrādā projekts, un būs vajadzīgi papildu līdzekļi.
"Tik ātri tas nenotiks, bet mēs centīsimies to izdarīt iespējami drīz. Jaunais štābs ļaus arī mūsu pašu cilvēkus savietot bāzē daudz racionālāk," stāsta ministrs. Jāpiebilst, ka esot izvērtētas vairākas iespējamās štāba atrašanās vietas ne vien Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā, bet par piemērotāko atzīti tieši Ādaži.
Iepriekš arī bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube sacījis, ka būtu jāizveido vienota un centralizēta NATO komandvadības struktūra, kas būtu atbildīga par Baltijas teritoriju. Tuvākais NATO štābs ir Polijā, Ščecinā. Ja Baltija krīzes situācijā tiktu bloķēta no pārējām NATO valstīm, mums būtu jānodrošina efektīva iekšējā bruņoto spēku komandvadība, taču NATO integrācijas vienības, kas Baltijas valstīs darbojas jau pāris gadu, nav tā veidotas, lai vadītu aizsardzības pasākumus, stāstījis Graube intervijā aģentūrai LETA. Jaunais štābs Ādažos nozīmē, ka tagad Baltijā beidzot būs šāda līmeņa vadības elements, apliecina Bergmanis.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 10. jūlija, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
Zane
Lasita