Latvija sociālajās izmaksās no iekšzemes kopprodukta (IKP) tērē tikai 16%, kas, kā norādīts ziņojumā, ir krietni zem OECD valstu vidējā - 21%.
"Naudas pārdale starp sabiedrības grupām ir fiksētā ienākumu nodokļa ierobežota," raksta OECD eksperti, piebilstot, ka savukārt sociālā nodokļu sistēma sniedz mazu atbalstu personām, kas konstanti saņem nelielu atalgojumu.
Atzīts, ka kopš krīzes sākuma Latvijā ir bijuši pabalsti un atbalsta programmas, taču tās nav centušās risināt situāciju, bet gan "primāri palīdzēja saasinātās situācijas nomierināšanā" - drastiskie fiskālie lēmumi ilgtermiņā problēmas nerisināja.
OECD paredz, ka Latvijai būs grūti panākt OECD vidējo līmeni sociālās sistēmas jautājumos. Tiek norādīts, ka viena no problēmām ir Latvijas vidusšķiras trūkums - ir daudz nabadzīgo cilvēku, neliels skaits ļoti turīgu, bet visai maz cilvēku ar vidējiem un vidēji augstiem ienākumiem. Tas rada problēmas, jo daudzās OECD valstīs lielāko ienākumu daļu sagādā tieši vidusšķira.
Kā viens no risinājumiem minēts progresīvāka ienākumu nodokļu sistēma.
OECD rekomendē Latvijai pastiprināt saikni ar ārzemēs dzīvojošajiem pilsoņiem, kā arī aktualizēt darba spēka pieplūdumu Latvijai. Būtu svarīgi pārskatīt minimālas algas jautājumu, kā arī valodas likumu, lai nodrošinātu plašākas iespējas tikt pie laba darba. Tāpat jāuzlabo darba pieejamība un jānovērš pieaugošā nabadzība pensionāru vidū.
Labklājības ministrs Jānis Reirs (Vienotība), prezentējot Latvijas Sociālās politikas pārskatu, norādīja, ka, viņaprāt, Latvijas pirmsiestāšanās process OECD tuvojas noslēgumam, turklāt labklājības sadaļa esot "veiksmīgi slēgta", ziņo aģentūra LETA.
Runājot par Latvijas nodarbinātības darbu un sociālo jautājumu pārskatīšanu, ministrs uzsvēra, ka veiktais situācijas raksturojums un rīcībpolitikas novērtējums sniedz sabalansētu priekšstatu par Latvijas sociālekonomiskās situācijas attīstības tendencēm un izaicinājumiem.
Reirs uzsvēra, ka Latvijas valdības uzmanības lokā pastāvīgi būs tādi jautājumi kā ekonomiskās situācijas izmaiņas un to ietekme uz sociālajiem aspektiem, kā arī iedzīvotāju skaita samazināšanās un ar to saistītie iespējamie izaicinājumi, darbaspēka ražīguma kāpināšana, sociālas politikas stiprināšanas iespējas.
Ministrs apliecināja, ka jau pārskata tapšanas laikā Latvija ir pavirzījusies uz priekšu daudzu rekomendāciju ieviešanā, piemēram, minimālās algas noteikšanu, kur OECD rekomendēja virzīties uz pierādījumos balstītu modeli. Minētās rekomendācijas jau ir apstiprinātas valdībā.
Salīdzinoši augstā ienākumu nevienlīdzība un augstais nodokļu slogs zemo ienākumu saņēmējiem ir viens no būtiskākajiem Latvijas izaicinājumiem. Reirs solīja, ka minētās problēmas tiek mērķtiecīgi risinātas.