Strādājošie, kas pašlaik tiek atlaisti, var saņemt bezdarbnieka pabalstu astoņus mēnešus, kas, visticamāk, ir pietiekami ilgs laiks, lai ārkārtējā situācija Latvijā beigtos. Daudz sliktākā situācijā ir cilvēki, kuri bezdarbnieka pabalstu saņem priekšpēdējo vai pēdējo mēnesi, tas nozīmē, ka tas tūdaļ beigsies un faktiski šie cilvēki paliks bez iztikas līdzekļiem, izņemot pašvaldības sniegto sociālo pabalstu trūcīgām personām.
Ārkārtas risinājumi
''Ārkārtas laikā ir nepieciešami ārkārtas risinājumi,'' par izveidojušos situāciju teic Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts. Viņa priekšlikums ir saglabāt bezdarbnieka pabalstu līdz ārkārtējā stāvokļa beigām visiem tiem bezdarbniekiem, kuri to saņēma brīdī, kad tika izsludināta ārkārtēja situācija. Šādu risinājumu atbalsta arī sociālo lietu eksperte Ruta Zilvere. To, ka, visticamāk, šāds lēmums arī tiks pieņemts, Dienai norāda Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece.
Protams, jautājums ir par bezdarbnieka pabalsta apmēru pēc astoņu mēnešu beigām. Kā zināms, pašlaik, ja darba stāžs ir no viena līdz deviņiem gadiem (ieskaitot), tad pabalsts ir 50% apmērā no vidējās iemaksu algas, darba stāžam no 10 līdz 19 gadiem (ieskaitot) – 55% apmērā, no 20 līdz 29 gadiem (ieskaitot) – 60%, no 30 gadiem un vairāk – 65%. Pabalsta izmaksas laikā (astoņi mēneši) pakāpeniski tā apjoms sarūk. Pirmos divos mēnešos pabalsts ir piešķirtajā apmērā, trešajā un ceturtajā mēnesī – 75% no piešķirtā pabalsta, piektajā un sestajā mēnesī – 50%, septītajā un astotajā mēnesī – 45%.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 30. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
persona
security
swedbank