Padomes sēdē šodien panākta vienošanās uzlikt par pienākumu pašvaldībām nodrošināt bērnudārzus, lai neveidotos rindas. Dombrovskis norādīja, ka pašvaldībām, kas nevar nodrošināt vietas bērnudārzos, būs pienākums līdzfinansēt vecākiem pieejamību privātajos bērnudārzos, nodrošināt aukļu dienestu vai kā citādi risināt šo jautājumu. Savukārt valsts no savas puses paredz atjaunot dotāciju par pirmskolas izglītības pedagogiem, kas pašvaldībām atbrīvotu līdzekļus bērnudārzu rindu problēmu risināšanai.
Premjers sacīja, ka debates par šo jautājumu šodien bija "vētrainas", jo Latvijas Pašvaldību savienības un nevalstisko organizāciju pārstāvju viedokļi diezgan būtiski atšķiras.
Kā norādīja Ministru prezidenta ārštata padomniece Sarmīte Ēlerte (V), patlaban vislielākās bērnudārzu rindas veidojas Rīgā, kur rindā gaida aptuveni 4500 bērnu, un Pierīgā, kur rindā ir 4100 bērnu. Lai novērstu rindas, nepieciešams precizēt likumu, lai tiktu nepārprotami interpretēts vārds "nodrošināt", proti, pašvaldībām nodrošināt ar vietām bērnudārzos. Ēlerte arī piebilda, ka nedrīkst veidoties situācija, kad visiem bērniem konkrētā pašvaldībā neseko vienāda pašvaldības finansējuma daļa. Tāpat darba grupa iesaka valstij ar saviem finanšu instrumentiem atbalstīt tos bērnudārzus, kur investīciju līmenis uz vienu bērnu, būvējot jaunu bērnudārzu, ir ne vairāk kā 10 000 latu.
Pēc Ēlertes domām, šodien panāktā vienošanās sniegs ļoti būtisku uzlabojumu un ievērojami mazinās rindas bērnudārzos jau nākamgad.
Dombrovskis sacīja, ka prognozētā ietekme uz nākamā gada budžetu ir 23 miljoni latu, taču Finanšu ministrija šos aprēķinus vēl precizēs. Premjers atzina, ka šī ir nopietna summa, tātad par to vēl notiks nopietna diskusija valdībā. Piešķirot šos 23 miljonus latu, būtiski samazināsies iespējas līdzekļu piešķiršanai citām vajadzībām, kā arī noteiks kādus ierobežojumus attiecībā uz iespējamo nodokļu samazinājumu, uzskata premjers.
Demogrāfisko lietu padomes locekļi, diskutējot par pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamību pašvaldībās, iepazinās ar trim dažādiem variantiem, kā risināt šo jautājumu, aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijas pārstāve Zane Brīvmane. Variantus izstrādāja speciāli izveidota darba grupa pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamībai pašvaldībās.
Trešdien atbalstītais variants paredz, ka valsts līdzfinansēs pedagogu atalgojumu, savukārt pašvaldības finansēs pārējā administratīvā personāla atalgojumu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, materiālu, energoresursu, ūdens un inventāra un citus izdevumus atbilstoši pašvaldību saistošajos norēķinos iekļautajām pozīcijām, bet vecākiem būs jāapmaksā ēdināšanas izdevumi.
Ņemot vērā pašvaldību piedāvātos risinājumus, tika atbalstīta arī iecere veikt grozījumus normatīvajos aktos, kas paredz Pierīgas reģionam nodrošināt piekļuvi Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumam, ļaut pašvaldībām aizņemties naudu pašvaldību investīciju projektiem, kas saistīti ar pirmskolas izglītības grupu izveidi pie skolām, kā arī rast risinājumus pievienotās vērtības nodokļa likmes atcelšanai publiskās un privātās partnerības projektiem.
Lai īstenotu pieņemtos lēmumus, nepieciešami arī grozījumi normatīvajos aktos, kas precizēs un pastiprinās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzības funkciju, nodrošinot, ka pašvaldība ievēro normatīvus. Tāpat ir nepieciešams veikt grozījumus arī Vispārējās izglītības likumā.
Pērn Latvijā bija 134 000 bērnu vecumā no 1,5 līdz sešiem gadiem, tostarp 92 200 bērnu vecumā no 1,5 līdz četrie. Atuveni 90 800 bērnu apmeklē bērnudārzu, savukārt 11 800 reģistrēti rindā, bet 31 4000 bērnu vecāki nav izteikuši vēlmi, lai bērns apmeklētu bērnudārzu. Darba grupa arī secinājusi, ka līdzšinējā uzskaite par bērniem, kuri reģistrēti rindā uz vietu pirmsskolas izglītības iestādēs, ir neprecīza. Kopumā Latvijā pirmsskolas izglītību nodrošina 978 bērnudārzi, no tiem 874 ir pašvaldību, bet 104 - privātie.
Demogrāfisko lietu padomes mērķis ir veicināt vienotas valsts demogrāfiskās politikas izveidi un īstenošanu visos valsts pārvaldes līmeņos.
Padomes sastāvā ir ekonomikas, labklājības, finanšu, iekšlietu, izglītības un zinātnes, kultūras, tieslietu, veselības un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri, Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstnieks, Saeimas Sociālo un darba lietu, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu un Demogrāfijas lietu apakškomisijas pārstāvji, kā arī pārstāvji no Latvijas Universitātes Statistikas un demogrāfijas katedras, Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta, Stratēģiskās attīstības komisijas, LPS, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un vairākām nevalstiskajām organizācijām Asociācija ģimene, Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienība, Nākotnes fonds un Latvijas Bērnu forums.
(papildināta visa ziņa)