Ministrs stāstīja, ka ASV asinis regulāri ziedo 10% cilvēku, bet Lielbritānijā - 4%.
Latvijā asinis gadā nodod vairāk nekā 30 000 cilvēku. Kopumā šie cilvēki nodrošina 95% no nepieciešamajiem asins krājumiem, stāstīja ministrs.
Veselības ministrs aicināja cilvēkus būt atbildīgiem un ziedot asinis, jo tā ir iespējams glābt savu līdzcilvēku dzīvību un veselību. Belēvičs izteica pateicību visiem tiem, kuri jau kādu reizi ir ziedojuši asinis, kā arī izteica aicinājumu to izdarīt tiem, kuri asinis vēl nekad nav ziedojuši.
Ministrs arī uzsvēra, ka asiņu nodošana stimulē asinsradi un to atjaunošanos, kā arī rada labsajūtu.
Lai slimnīcās pilnībā pietiktu asiņu, dienā 150 donoriem būtu jānoziedo 67,5 litri asiņu.
Belēvičs arī stāstīja piemēru no savas dzīves, kad, studējot Maskavā, viņš nodevis asinis, kuras vēlāk pārlietas viņa tantei Rīgā, kurai veikta operācija.
Tāpat VADC direktore Iveta Ozoliņa aicināja cilvēkus vismaz trīs reizes gadā noziedot asinis, jo tās vienmēr kādam ir nepieciešamas. Viņa uzsvēra, ka centra mājaslapā ir redzams, kādas asinis konkrētā mirklī ir visvairāk nepieciešamas.
Tāpat viņa uzsvēra, ka asinis ir jāziedo regulāri, jo tās ir derīgas tikai 35 dienas, līdz ar ko tās nevar pieņemt lielos daudzumos un ilgstoši uzglabāt lielā noliktavā.
Kā aģentūrai LETA sacīja Ozoliņa, visvairāk asiņu nepieciešams ziemā, jo cilvēki šajā gadalaikā izvēlas veikt dažādas operācijas, kurām nepieciešams liels daudzums asiņu. Vienam šādam pacientam var būt nepieciešamas 4-5 donoru asinis.
Savukārt vasarā notiek dažādas avārijas, kurās smagi cieš cilvēki. Tāpat vasara ir laiks, kad cilvēku atsaucība ir zemāka, piemēram, atvaļinājumu dēļ.
Kā preses konferencē stāstīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Asins dienesta vadītāja Inga Dārzniece, slimnīcai katru gadu vajag aptuveni 18 000 donoru. Lai piesaistītu donorus, ziedot tiek aicināti arī pacientu draugi un radinieki, kuri slimnīcu apmeklē.
Viņa stāstīja, ka lielākie asiņu izmantotāji Austrumu slimnīcā ir Gaiļezera un Linezera pacienti. Linezerā ārstējas hematoloģijas pacienti, kuri ir atkarīgi no regulāras asins pārliešanas. Viņiem asinis ir jāpārlej ik pēc četriem mēnešiem. Nesaņemot jaunas asinis, tiek apdraudēta šo pacientu veselība un dzīvība, uzsvēra Dārzniece.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Dārzniece, lai gan Latvijā izdodas nodrošināt 95%, ne 100% no nepieciešamajiem asins krājumiem, neviens pacients no tā nav aizgājis bojā. Viņa atzīmēja, ka Latvijā asins rezerves ir lielas, tomēr, ja tās būtu nepieciešamajā daudzumā, tad pacientus nebūtu jāgrupē pa prioritātēm, proti, jāizlemj, kuriem pirmajiem nodrošināt asins pārliešanu. Tāpat arī atveseļošanās process daudziem pacientiem būtu ātrāks, ja izdotos nodrošināt lielāku donoru skaitu.
Kopumā katru gadu tiek noziedots 53 000 devu asiņu, tomēr kopumā būtu nepieciešamas 54 750 devas. Kā norādīja Ozoliņa, 18% no cilvēkiem, kuri atnākuši noziedot asinis, nākas atraidīt dažādu iemeslu dēļ. Vaicāta, kādi ir šie iemesli, VADC direktore stāstīja, ka cilvēki nevar noziedot asinis, jo nesen ir bijuši atvaļinājumā, nav iepriekšējā dienā lietojuši pietiekamu daudzumu ūdens, kā arī ir lietojuši alkoholu, saldinātus dzērienus un treknus ēdienus, kas padara asinis biezas.
Lai nodrošinātu pastāvīgu asins krājumu papildināšanu un pilnībā nodrošinātu slimnīcu pieprasījumu, kā arī lai nebūtu jāatliek plānveida operācijas, VADC sāk kampaņu Mums ir viena asinsrite. Tās laikā ar televīzijas, radio un preses reklāmu palīdzību iedzīvotājiem tiks atgādināts, ka vajadzība pēc stabilām asins rezervēm var skart jebkuru cilvēku, kā arī tas, ka asinis var ziedot trīs reizes gadā.
Jau ziņots, ka VADC sāk informatīvu kampaņu Mums ir viena asinsrite, piesakot izaicinājumu sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, uzņēmumiem, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un ikvienam cilvēkam ziedot asinis, it īpaši svētku un atvaļinājumu laikā, aģentūru LETA informēja VADC.
(papildināta visa ziņa)