Atlaišanai atrod citu iemeslu
Darba vietu nodrošinājums ar sociālajiem tīkliem atšķiras. Valsts darba inspekcijā (VDI) norāda, ka Darba likums sociālo tīklu lietošanu neregulē. Tas, ko bieži dara darba devēji - iekļauj šādu punktu iekšējos kārtības noteikumos vai normatīvajos dokumentos, kuriem darba ņēmējs piekrīt, parakstot darba līgumu.
«Ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem,» skaidro zvērināta advokāte Rada Matjušina. Viņa norāda, ka «darba devējs ir tiesīgs ierobežot darbinieka tiesības lietot sociālos tīklus, ja minētā lietošana nav saistīta ar tiešajiem darba pienākumiem, un, jo vairāk, darba devējs ir tiesīgs uzteikt līgumu, ja darbinieks darba laikā nepilda tiešos pienākumus.»
Situācija ārzemēs liecina, ka darbinieki par uzņēmuma reputācijai nevēlamiem izteikumiem sociālajos tīklos atlaisti bez vilcināšanās, taču Latvijā apstiprinājumu šādiem gadījumiem gūt neizdevās. Gadījumos, kad darba ņēmējs it kā pēc būtības atlaists par reputācijas graušanu vai neērta viedokļa paušanu, formālais atlaišanas iemesls parasti ir cits. VDI šādos gadījumos aicina tiesāties.
Iekšējās darbības spogulis
«Pēc mūsu pārliecības, darbavietā patiešām jānodarbojas ar darbu, nevis ar saraksti sociālajos tīklos,» norādaMaxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš. Tāpēc vairāki izplatītākie sociālie tīkli, kā arī izklaides portāli darbavietas internetā tiem darbiniekiem, kam tie nav vajadzīgi profesionālai lietošanai, esot bloķēti. Viņš skaidro, kaMaxima «nekādi nenosaka, ko darbinieks var un ko nevar rakstīt savā Twitter vai citā sociālo tīklu kontā. Protams, izņemot gadījumus, kad darba līgumā minēts ierobežojums izpaust uzņēmuma komercnoslēpumus.»
Līdzīgi noteikumi darbojas arī uzņēmumā Rimi. Tā pārstāve Dace Valnere stāsta, ka darbinieki var izmantot tikai tos interneta resursus, kas vajadzīgi pienākumu veikšanai, bet galvenais princips, ko aicinot ievērot, esot «sociālajos medijos nekad neteikt to, ko neteiktu savam vadītājam vai kolēģiem, būt patiesiem un godīgiem un, protams, neizpaust uzņēmuma komercnoslēpumus». Abu uzņēmumu pārstāvji atzīst, ka saskārušies ar gadījumiem, kad kāds bijušais darbinieks, kas pats atbrīvots no darba par pārkāpumiem, uzraksta negatīvu komentāru.
Taču ar negatīviem komentāriem par tirdzniecības uzņēmumiem dalās ne tikai atlaistie. Nesen kāda meitene bija ietvītojusi par savu darbavietu: «Šobrīd ienīstu savu darbu. Man taču rīt brīvdiena, bet nē, būs jāiet un jāpieņem s*** prece. #CK.»
Nepieredzētu ažiotāžu pērnā gada nogalē izraisīja kādas meitenes ieraksts tviterī, kur viņa izpaudās par gaidāmo banku krahu, kas pamatīgi iedragāja Swedbank darbu. Tam, vai ieraksta autore bija kā tieši saistīta ar banku, apliecinājuma gan nav. Swedbank komunikāciju vadītājs Ivars Svilāns skaidro, ka amata pozīcijās, kas apkalpo tieši klientus, sociālie tīkli nav pieejami, bet pārējie var tos izmantot. Bankas pārstāvis norāda, ka banka monitorē vienīgi tos sociālo tīklu paziņojumus, kuros pieminēta Swedbank. I. Svilāns uzskata, ka sociālie tīkli ir uzņēmuma iekšējās darbības spogulis.
«Valsts kanceleja rekomendācijās komunikācijai sociālajos medijos pārvaldes darbiniekus aicina būt precīziem, taisnīgiem, objektīviem un profesionāliem jebkādos apstākļos,» saka Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja Laine Kučinska un piebilst, ka valsts institūciju darbiniekiem pirms informācijas izplatīšanas «jāpārliecinās, vai tā nav konfidenciāla». Saskaņā ar Valsts kancelejas datiem 55% institūciju liegta pieeja lielākajam sociālajam tīklamDraugiem.lv un 25% - Facebook.com.
Ietekmē arī uzvedība
«Papildus paustajai informācijai darba devēju var ietekmēt arī darbinieka uzvedība sociālajos tīklos. Darbiniekam uzvedoties neētiski, lai arī tas, piemēram, notiek ārpus darbalaika, darba devēja reputācija var ciest, jo ir gan profesijas, gan darba devēji, kuru reputāciju tiešā veidā ietekmē viņu darbinieku reputācija. Tādēļ arī sabiedrības uzvedības normas pārkāpjoši tvīti vai citāda uzvedība sociālajā tīklā var dot pamatu darba devēja iebildumiem, tajā skaitā uzteikumam,» norāda Rada Matjušina. Viņa atzīmē, ka «jānošķir divi aspekti - darbinieks darbalaikā lieto sociālo tīklu, un darbinieks pauž savu viedokli, pat arī ārpus darbalaika. Darbinieka, kā arī jebkura cilvēka, tiesības izteikties aizsargā Satversme, kas noteic, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta. Savukārt minētā vārda brīvība ir jānorobežo (un arī jāierobežo) ar darbinieka pienākumu neizpaust darba devēja komercnoslēpumu.»