Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) apkopotā informācija rāda, ka galveno pārtikas produktu cenas, pārrēķinot eiro, kopš 1996.gada dubultojušās un pat trīskāršojušās. Piemēram, rupjmaize sadārdzinājusies teju trīs reizes – no 0,28 eiro 1996.gadā līdz 0,83 eiro 2013.gada decembrī. Piena litra cena augusi no 0,36 eiro līdz 1,07 eiro, bet Krievijas siers sadārdzinājies no 3,32 eiro par kilogramu līdz 6,97 eiro.
Pārtikas cenas viennozīmīgi ietekmējis izejvielu un citu resursu cenu palielinājums pasaules tirgos. Globālās tendences ietekmējušas to, ka pārtikas cenas Latvijā izlīdzinājušās ar Eiropas Savienības (ES) vidējām cenām, taču vidējā darba samaksa nav sekojusi šai tendencei. Reālā neto alga no 2001. līdz 2013.gadam ir pieaugusi par 77%. Turklāt pārtikai Latvijas iedzīvotāji joprojām tērē vidēji divas reizes vairāk, nekā tas ir eirozonā, kas norāda uz daudz trūcīgāku dzīves veidu.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe vērtē, ka nozīmīgais pārtikas cenu kāpums šajā periodā ir pamatots. Deviņdesmito gadu beigās mēs nebijām ES sastāvā un pārtikas cenas, kā arī darba algas pie mums bija neadekvāti zemas. Iestājoties ES kopējā tirgū, cenām bija jāizlīdzinās un tas ir noticis, jo nav iespējams, ka kopējā tirgū kādā teritorijā ir vairākas reizes zemākas cenas. Tiesa, jāsecina, ka diemžēl algas arī nav izlīdzinājušās, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki dodas peļņā uz citām valstīm.
Taujāta par turpmāko, Gulbe teic, ka tas būs atkarīgs no pasaules pārtikas tirgus cenu tendencēm, dažādu resursu cenām un iedzīvotāju pirktspējas, kas kopumā Latvijā ir ļoti zema. Ne velti tirdzniecības tīkli katrā pamatproduktu grupā piedāvā kādu īpaši lētu produktu, kas lielā mērā notiekot uz ražotāju rēķina.
Plašāk lasiet piektdienas, 28.februārā, laikrakstā Dienas Bizness!