Pētījumā tāpat secināts, ka nav pamata apgalvot, ka pabalstu sistēma mazina cilvēku vēlmi strādāt.
Kā viens no pabalstiem, kas bijis labi mērķēts, ir GMI pabalsts. Vienlaikus tas bijis neliels un pieejams šaurai personu grupai, tā secināts pētījumā.
Atsaucoties uz iepriekš minēto, trešdien preses konferencē Labklājības ministrijas pārstāvji, tostarp pati ministre, neizslēdza iespēju tuvākajā nākotnē GMI pabalstam noteikt mazākus ierobežojumus, piemēram, noteikt, ka šo pabalstu noteiktā apjomā var saņemt arī strādājot.
Pētījums atklāj, ka Latvijas bezdarbnieku grupa ir ārkārtīgi daudzveidīga. Viņus nevar iekļaut vienā kategorijā vai raksturot ar vienu pazīmi. Krīzes laikā no visiem iedzīvotājiem darbaspējīgā vecumā 30% bijušas problēmas atrast darbu.
Trešdien Pasaules Banka Labklājības ministrijai (LM) nodeva zinātnisko pētījumu Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais un trūcīgais?.
"Tāda mēroga pētījums, kurā gandrīz gada garumā analizēti Latvijas ilgstošā bezdarba iemesli, nabadzības un nevienlīdzības tendences ekonomiskās un sociālās krīzes periodā, pabalstu un darbaspēka nodokļu mijiedarbība un pašlaik īstenotie atbalsta pasākumi, Latvijā veikts pirmo reizi. Šobrīd, kad valstī saskaramies ar demogrāfiskiem un nodarbinātības izaicinājumiem, ir ļoti svarīgi, lai izšķiroši lēmumi netiktu balstīti uz pieņēmumiem, bet ekspertu atzinumiem," norāda labklājības ministre Ilze Viņķele (V).
Kā ziņots, 3.jūnijā tiks rīkota plašāka konference par pētījuma rezultātiem, kuru atklās Ministru prezidents, labklājības ministre un Eiropas Savienības nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs Lāslo Andors. Visas dienas garumā auditoriju ar prezentācijām par aktuālajām tēmām iepazīstinās eksperti no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Pasaules Bankas, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un Eiropas Komisijas.