Pagājušajā gadā ievērojamu daļu no visiem dabas resursu nodokļa ieņēmumiem, kas tika novirzīti Latvijas pašvaldību budžetiem, saņēma Ropažu novads, liecina Valsts kases apkopotā informācija.
Piesārņojuma veidi
Dabas resursu nodoklis ir noteikts par dabas resursu ieguvi un par vides piesārņošanu. Ar dabas resursu nodokli tiek apliktas preces, kuras pēc izmantošanas var radīt ievērojamu piesārņojumu. Nodokļa likmēm vajadzētu būt proporcionālām ietekmei uz vidi.
Nodokļa bāze par vienkāršu sadzīves un ražošanas atkritumu apglabāšanu pašlaik ir 120 eiro par vienu tonnu, bet bīstamiem atkritumiem – 125 eiro par tonnu. Nodokļa bāze par ūdeņu piesārņošanu ar nebīstamām vielām ir 5,5 eiro par vienu tonnu un kāpj līdz 42,69 eiro par vienu tonnu, pieaugot bīstamībai. Bīstamām vielām tā var pārsniegt 10 000 eiro par tonnu, bet, piesārņojot ūdeņus ar īpaši bīstamām vielām, var sasniegt pat 71 000 eiro par vienu tonnu.
Par gaisa piesārņošanu ar oglekļa dioksīdu dabas resursu nodokļa likme ir 15 eiro par vienu tonnu. Savukārt par gaisa piesārņošanu ar oglekļa monoksīdu, kas ir ļoti indīgs savienojums, jo, elpojot gaisu, kurā ir 0,1% liela oglekļa monoksīda koncentrācija, cilvēks uzņems letālu devu vidēji desmit minūšu laikā (Viesturs Liguts Toksikoloģijas rokasgrāmata. Rīga: Nacionālais medicīnas apgāds, 2001, 324. lpp.), dabas resursu nodoklis ir tikai 7,83 eiro par vienu tonnu. Cilvēka veselībai ir bīstami vairāk nekā astoņas stundas uzturēties vidē, kurā oglekļa dioksīda koncentrācija gaisā ir 0,6%, bet pat 0,1% liela oglekļa monoksīda koncentrācija var radīt letālas sekas.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 18. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.40