PBLA kategoriski iebilst pret LELB pasludināšanu par vienīgo luteriskās baznīcas tiesību pārmantotāju

Kā laikrakstā Latvijas Avīze paudusi PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte, latviešu tautas garīgā vienotāja trimdā un ārzemēs daudzus gadus ir bijusi un joprojām ir Latviešu Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL).

"Pēc neatkarības atjaunošanas gan LELB, gan LELBĀL - abas vēsturiski un juridiski - bija pirmskara Latvijas brīvvalsts evaņģēliski luteriskās baznīcas tiesību pārmantotājas. Jau 1991.gadā abas baznīcas vienojās virzīties uz vienu apvienotu latviešu luterisko baznīcu, bet realitātē labi zināmu teoloģisko domstarpību dēļ šī apvienošanās diemžēl nav notikusi," ar laikraksta starpniecību skaidro Saulīte.

Pēc viņas teiktā, PBLA pilnībā nav pieņemami iecerētie grozījumi Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas likumā, jo tie tiek izstrādāti priekšvēlēšanu gaisotnē, sarunās un likumprojekta izstrādē nepieaicinot otru pusi - LELBĀL, turklāt likuma grozījumu preambulā paredzot LELB būt vienīgajai pirmskara Latvijas brīvvalsts evaņģēliski luteriskās baznīcas tiesību pārmantotājai, kā arī nepamatoti ierobežojot LELB draudžu pašnoteikšanās tiesības, izvēloties savu baznīcas piederību - LELB vai LELBĀL.

"Ar šādiem likuma grozījumiem Saeima nevajadzīgi iejauktos abu latviešu evaņģēliski luterisko baznīcu iekšējās attiecībās, pilnīgi nepamatoti vienu no viņām valstiski pasludinot par likumīgu un ekskluzīvi pareizu un tā vēl vairāk padziļinot eksistējošo domstarpību plaisu un raisot arī plašāku neizpratni un sarūgtinājumu ārzemju latviešu sabiedrībā," PBLA un tās dalīborganizāciju vārdā paudusi Saulīte.

Kā ziņots, Saeima pagājušajā nedēļā nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus likumā, kas paredz noteikt, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940.gadam.

Grozījumus sākotnēji parakstīja Saeimas deputāti no visiem parlamentā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem. Vēlāk Vienotības frakcijas vadītājs Hosams Abu Meri savu parakstu atsauca.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16.gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā.

Normatīvajā aktā plānots arī noteikt, ka baznīca ir atbrīvota no valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, ja notiek īpašumu tiesību pāreja starp LELB un baznīcai piederīgu draudzi vai citu baznīcai piederīgu institūciju.

Tāpat likumā paredzēts noteikt, ka gadījumā, ja draudzes sapulcē tiek pieņemts lēmums, ka draudze pārstāj darboties kā LELB piederīga draudze, tad ir uzskatāms, ka draudzes locekļi ir individuāli izstājušies no baznīcai piederīgas draudzes un tā tiek likvidēta.

Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas.

Tikmēr LELBĀL uzskata, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības.

Kā aģentūrai LETA apgalvoja LELBĀL, likumprojekts ir izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi, ņemot vērā šo vēsturisko procesu, kā arī kristīgus savstarpējas cieņas principus, vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

LELBĀL skatījumā ar likumprojektu valsts bez tiesiska pamatojuma tiek iesaistīta LELB iekšējo jautājumu risināšanā. Šajā likumprojektā iztirzātie jautājumi saistās vairāk ar LELB Satversmi nekā ar valsts likumdošanu, pauda LELBĀL, uzsverot, ka šī likuma pieņemšanas gadījumā valsts ar likumu noteiktu baznīcas iekšējās lietas. Tāpat likuma preambulā, kā skaidroja LELBĀL, tiek izteikti vēsturiski nepareizi apgalvojumi par LELB tiesisko pēctecību un vēsturisko nepārtrauktību.

Savukārt LELB uzskata, ka grozījumi likumā novērsīs līdzšinējās domstarpības valsts un baznīcas starpā, kā arī palīdzēs samazināt valsts iespēju iejaukties baznīcas iekšējās lietās. LELB arī norāda, ka nekad nav iebildusi un neiebilst, ja LELBĀL pārstāvji veido savu tiesiski atsevišķu baznīcu Latvijā, bet tad tā ir jauna baznīca, kas arī nekādā veidā nevar pretendēt uz to pašu tiesisko statusu, kāds ir LELB.