Pētījums: Korupcija un kontrabanda joprojām ir steidzami risināmas problēmas

Vienlaikus pētījumā secināts, ka korupcija un kontrabandas preču aprite vēl arvien ir aktuālas un steidzami risināmas problēmas, sacīja Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.

Viņš norādīja, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana joprojām ir svarīgs jautājums Latvijai un joprojām liels izaicinājums faktiski visās pasaules valstīs.

"Lai arī situācija pavisam nesenā pagātnē bija krietni sliktāka, jaunākais Bāzeles AML 2017 indekss parāda, ka Latvija ir guvusi ievērojamus panākumus attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas līmeņa samazināšanu," sacīja Sauka.

Šo progresu ir veicinājis dažādu starptautisku organizāciju, piemēram, Eiropas Padomes paspārnē strādājošās Moneyval rekomendācijas, kā arī jauno Eiropas Savienības (ES) direktīvu prasību pārņemšana. Būtiska loma bija arī sagatavošanās procesam, lai Latvija iestātos OECD un OECD ekspertu sniegto rekomendāciju ieviešanai. Latvijas iestāšanās OECD, kā arī Bāzeles AML 2017 indekss parāda, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riski Latvijā ir būtiski mazinājušies, risku pārvaldība un uzraudzība tiek īstenota efektīvi.

Portāls Diena.lv jau citēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāju  Jāni Endziņu, kurš, stāstot par ēnu ekonomikas tendenču pētījumu, skaidroja, ka ir tādi absolūtie "melnie" uzņēmēji, kas vienmēr meklēs veidus kā nenomaksāt nodokļus, bet otra daļa ir "pelēkā ekonomika", kur uzņēmējs nav ļauns pēc būtības. 

Gan LTRK kopā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu ik gadu veiktais Ēnu ekonomikas indeksa pētījums, gan citi pētījumi liecina, ka ēnu ekonomika valstī mazinās vidēji par 1% gadā, pašreiz veidojot aptuveni 20-23% no iekšzemes kopprodukta.

"Ja 2012. un 2013.gadā ēnu ekonomikas samazināšanās par 1% gadā bija vērtējama kā labs sasniegums, tad tagad pie straujākas ekonomikas izaugsmes šis 1% samazinājums ir nepietiekams un nav skaidrs, vai tas ir ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu rezultāts, vai vienkārši straujākas izaugsmes ietekme," sacīja Sauka.

Dažādi dati, kas apkopoti pētījumā, liecina, ka Latvijā par būtiskāko problēmu uzskatāma korupcija publiskajā sektorā. Piemēram, atbilstoši Ēnu ekonomikas indeksa jaunākajiem datiem, kukuļdošanas likme, lai Latvijā "nokārtotu lietas", sasniedz vidēji 6,5% no darījuma apjoma. Savukārt cits pētījums norāda, ka 16% no aptaujātajiem uzņēmējiem ar tiesvedības pieredzi ir saskārušies ar korupcijas pazīmēm.

Sauka informēja, ka pētījumā secināts - cīņa ar nelegālo alkoholu un cigaretēm vēl arvien sagādā grūtības, kam par iemeslu ir Latvijas atrašanās vieta - robeža ar Baltkrieviju un Krieviju, kur šīs preces var iegādāties būtiski lētāk.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu datiem arī nelegālo narkotisko vielu ievešana Latvijā joprojām ir problēma, īpaši izceļama ir narkotiku aprite pasta sūtījumos.

"Lai arī ēnu ekonomikas mazināšanas jomās un atsevišķos tās izcelsmes avotos, tai skaitā kontrabandas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un citu finanšu noziegumu apkarošanas jomās ir ieguldīts liels darbs, politikas veidotāji nedrīkstētu apstāties pie sasniegtā. Ēnu ekonomika Latvijā joprojām ir augsta un tās mazināšanās temps ir lēns, sevišķi ņemot vērā ekonomikas izaugsmes pozitīvo tendenci," sacīja Sauka.