Jauno doktorantūras modeli ir plānots pakāpeniski ieviest līdz 2026. gadam. Tas ietver gan doktorantūras skolu kā atsevišķu struktūrvienību izveidi augstskolās līdz šāgada 1. septembrim, gan individualizētu promocijas padomi, gan jaunu finansēšanas kārtību un ikmēneša atlīdzību doktorantam, mainot viņa statusu no studenta par darbinieku.
Reformas mērķis – panākt straujāku jauno zinātnieku ataudzi Latvijā, kas šajā ziņā Eiropā ir lejasgalā – no kopējā iedzīvotāju skaita 25–64 gadu vecumā tikai 0,4% ir ieguvuši doktora grādu, kamēr Eiropā vidēji tas ir 1,1%.
Doktorantūras skolas augstskolās jau ir izveidotas, uzņemoties visu doktorantūras studiju programmu īstenošanu un promociju, jauno pētnieku karjeras attīstības nodrošināšanu, doktorantūras kvalitātes uzraudzību un pilnveidi, kā arī starptautiskās sadarbības veicināšanu. Piemēram, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē (LBTU) jaunajai struktūrvienībai lika pamatus 2020. gadā, bet pērn 1. septembrī ar augstskolas padomes lēmumu oficiāli vēra tai durvis. Patlaban tajā mācās 104 doktoranti. Šogad plānots uzņemt 30 potenciālos zinātniekus. Ik gadu to pabeidz 15 jauni doktori, bet šogad to būs 20, informē LBTU pārstāve Lana Janmere.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 17. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00