Ziņojumā skaidrots, ka starptautiskā izglītības klasifikācija iedala Latvijas bērnu agrīno izglītību (pirmsskolas izglītības programmas) divās daļās. Pirmā daļa - bērniem vecumā līdz diviem gadiem ieskaitot - tiek klasificēta kā agrīnās bērnības izglītojošā attīstība, bet otrā daļa - bērniem vecumā no trim gadiem - klasificēta kā pirmsskolas izglītība.
Dalība pirmsskolas izglītībā Latvijā pēdējā desmitgadē ir ievērojami pieaugusi un tagad pārsniedz 22 Eiropas Savienības (ES22) valstu, kuras ir arī OECD dalībvalstis, rādītājus. Starp 2005. un 2015.gadu trīs gadus vecu bērnu līdzdalība pirmsskolas izglītībā pieauga no 66% (ES22 vidēji 67%) līdz 87% (ES22 vidēji 81%), savukārt četrus gadus vecu bērnu līdzdalība pieauga no 73% līdz 92% (ES22 vidēji no 82% līdz 90%). Piecus un sešus gadus vecu bērnu pirmsskolas izglītība Latvijā ir obligāta, un vairāk nekā 96% bērnu šajā vecumā iegūst izglītību pirmsskolas izglītības programmās.
Latvija kopā ar Igauniju, Somiju, Lietuvu un Zviedriju ir valstis, kurās bērni sākumskolas gaitas sāk septiņu gadu vecumā - tas ir vēlākais skolas sākšanas vecums starp OECD dalībvalstīm un partnervalstīm. Tas nozīmē, ka pirmsskolas izglītības programmas, kurās bērns var iesaistīties trīs gadu vecumā, var ilgt četrus gadus.
Šis salīdzinoši garais ilgums izskaidro, kāpēc izdevumi šajā izglītības pakāpē Latvijai ir vieni no augstākajiem, rēķinot procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP), un vieni no zemākajiem, ja izmaksas rēķina uz vienu bērnu, secināts ziņojumā.
Latvija pirmsskolas izglītībai tērē 0,9% no IKP, kas ir ceturtais augstākais rādītājs no visām OECD dalībvalstīm un partnervalstīm, un ievērojami virs OECD un ES22 vidējiem 0,6%. Taču tās ikgadējie izdevumi uz vienu bērnu ir tikai 5300 dolāru (aptuveni 4418 eiro) gadā, salīdzinot ar ES22 vidēji 8600 (aptuveni 7168 eiro) dolāriem gadā.
Neskatoties uz zemajām izmaksām uz vienu bērnu, Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēs vidēji ir 10 bērni uz vienu skolotāju, kas ir viena no mazākajām proporcijām OECD valstīs, salīdzinot ar 14 bērniem OECD valstīs vidēji. Tas norāda, ka salīdzinoši zemos izdevumus uz bērnu nosaka nevis skolotāju nepietiekamais skaits, bet, vismaz daļēji, zemās skolotāju algas šajā izglītības pakāpē, teikts pētījumā.
Pirmsskolas skolotāji saņem vidēji 13 100 dolārus (aptuveni 10 919 eiro) gadā, kas ir zemākais rādītājs visas OECD dalībvalstīs, kā arī partnervalstīs un ekonomikās.
Pirmsskolas izglītības sistēma Latvijā gandrīz pilnībā darbojas publiskajā sektorā. Apmēram 93% bērnu pirmsskolas izglītību apgūst publiskā sektora iestādēs (ES22 vidēji 74%) un publiskais (valsts un pašvaldību) finansējums veido gandrīz visus izdevumus šajā pakāpē (98%, salīdzinot ar 86% ES22 valstīs vidēji).