Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā, par "dzelteno kartīšu" sistēmas ieviešanu tuvākā nākotnē ES lauksaimniecības komisārs Fils Hogans paziņoja ES lauksaimniecības žurnālistu gada sanāksmē.
Šīs sistēmas ieviešana notikšot tiešmaksājumu vienkāršošanas ietvaros, mērķis ir mazināt lauksaimnieku bailes no soda naudām, kas tiek aprēķinātas, ja konstatētas kļūdas pieteikumos.
"Dzelteno kartīšu" sistēma paredz trīs brīdināšanas elementu ieviešanu.
Pirmais elements - atļaut veikt labojumus tiešmaksājumu pieteikumos vēl 35 dienas pēc pēdējā iesniegumu pieņemšanas datuma.
Otrais elements - zemes pārdeklarācija līdz 3% no kopējās atbalstam pieteiktās zemes platības vai arī līdz diviem hektāriem sodus pirmajā reizē nepiemērot, kā arī piemērot vienu sodu par kļūdām, kas konstatētas vairākās pieteikumu kategorijās.
Trešais elements - ja pārdeklarācija ir līdz 10%, pirmajā reizē, kad šāds fakts konstatēts, piemērot soda naudu, kas ir uz pusi mazāka nekā patlaban noteiktā.
Vienlaikus lauksaimniekiem, kuri saņems "dzelteno kartīti", jārēķinās, ka viņi tiks iekļauti brīdinājumu saņēmušo reģistrā un nākamajā gadā saimniecībā tiks veiktas kontroles.
Hogans norāda, ka šis pasākums uzlabos lauksaimnieku izpratni par tiešmaksājumu sistēmu, pie viena arī vienkāršojot sarežģīto sankciju sistēmu. Mērķis esot nevis par katru cenu sodīt katru pārkāpēju, bet gan uzlabot ES un dalībvalstu līdzekļu pārvaldību.
Kā ziņots, Latvijā pieteikšanās tiekšmaksājumiem un subsīdijām Lauku atbalsta dienestā sākas no 11.aprīļa līdz 22.maijam. Šā gada jauninājums ir obligātā pieteikšanās atbalstam elektroniski arī tiem pretendentiem, kuriem ir vismaz desmit hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kā arī pretendentiem, kuri piesakās atbalstam programmās "Agrovide un klimats" vai "Bioloģiskā lauksaimniecība".
Kā norāda Zemkopības ministrija, elektroniskā pieteikšanās sistēma nodrošinās mazāku kļūdu daudzumu - līdz šim ik gadu iesniegumos tika konstatēti pārklājumi vairāk nekā 7900 laukiem un pārdeklarācijas vairāk nekā 21 000 lauku. Šādi gadījumi pieprasa veikt izmaiņas iesniegumos, turklāt par zemes platības samazināšanu iesniegumā salīdzinājumā ar sākotnēji iesniegumā deklarēto ir jāpiemēro sankcijas.
Latvijā platību maksājumu saņēmēju skaits ir 61 381, tostarp lauksaimniecības uzņēmumi, valsts un pašvaldības iestādes, lauksaimniecības zemes īpašnieki un apsaimniekotāji. Vienotā platības maksājuma likme 2016.gada maksājumu sezonā ir provizoriski 58 eiro par vienu hektāru, papildus tam zaļināšanas maksājuma likme provizoriski ir 34 eiro par hektāru.
Kā ziņots, Latvijai pieejamais finansējums Lauku attīstības programmā 2014.-2020.gadam sasniedz 1,532 miljardus eiro. Tāpat 2015.gadā sākta Latvijas Rīcības programma zivsaimniecības attīstībai, kas 2014.-2020.gadā zivsaimniekiem paredz finansējumu 183,6 miljonu eiro apmērā.