Plāno psihoneiroloģisko slimnīcu apvienošanu

Kā vēstīja raidījums, Aknīstes psihoneiroloģiskā slimnīca tiks pievienota Daugavpils psihoneiroloģiskajai slimnīcai, bet Liepājas slimnīcu pievienos Jelgavas psihoneiroloģiskajai slimnīcai Ģintermuiža. Savukārt bērnu psihoneiroloģiskās slimnīcas Ainaži liktenis izšķirsies pēc tam, kad veselības ministre to būs apmeklējusi klātienē un iepazinusies ar situāciju.

Panorāma arī vēstīja par skaudro statistiku pašnāvību skaitā Latvijā. Šogad 93 bērni un jaunieši mēģinājuši šādi beigt dzīvi, četrus no kuriem glābt nav izdevies. Kopumā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) šogad bijuši 685 izsaukumi, kas saistīti ar pašnāvības mēģinājumiem. Jaunākajam bija 12 gadi, vecākajam - 96 gadi.

Komentējot otrdien valdības apstiprināto Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plānu, viens no 17 Latvijas bērnu psihiatriem Ņikita Bezborodovs norādīja, ka tas ir pagrieziena punkts. "Pirmo reizi tiek piešķirti līdzekļi psihosociālajai rehabilitācijai. Iesaistās komanda, funkcionālie speciālisti. Un gan Rīgā, gan reģionos būs mūsdienīgāka aprūpe."

Kā ziņots, otrdien valdība apstiprināja VM tapušo Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plānu 2019.- 2020. gadam, kura īstenošanai šogad paredzēti 13,345 miljoni eiro.

Kā norāda VM, Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāns izstrādāts diviem gadiem, tajā ietverti pakalpojumi, kas orientēti uz psihiatra komandas stiprināšanu un pieejamības uzlabošanu.

Plāna mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem uz pierādījumiem balstītu, iespējami mūsdienīgu, kvalitatīvu un viņu vajadzībām atbilstošu psihiskās veselības aprūpes pieejamību. Lai mērķi realizētu, iecerēts īstenot psihiskās veselības veicināšanas pasākumus un slimību profilaksi, veicinot psihisko saslimšanu agrīnu diagnostiku, uzsākot savlaicīgu ārstēšanu un medicīnisko rehabilitāciju.

VM iecerējusi, ka, īstenojot plāna paredzētos pasākumus, tiks uzlabota veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, kā arī samazināta mirstība no pašnāvībām.

Plānā paredzēti četri rīcības virzieni, tostarp profilakse, agrīna diagnostika un ambulatorā ārstēšana, uz pacientu vērsta savlaicīga stacionārā ārstēšana un veselības aprūpes koordinēšana, psihiskās veselības veicināšana, kā arī cilvēkresursi psihiatrijā.