Neogotikas stilā celtās Preiļu pils atdzimšana sākās 2015. gadā, kad pašvaldība izlēma to glābt. Kopš tā brīža daudz kas izdarīts – pilnībā atjaunota fasāde, kas Latvijas Būvniecības Gada balva 2023 pērn nominācijā Restaurācija ieguva pirmo vietu. Apakšējā stāvā, kuru plānots iznomāt komersantiem, ir pabeigta pelēkā apdare. Apmeklētājiem pieejams ir rietumu torņa pirmais stāvs, kur izvietots sajūtu kino. Pārvērtības piedzīvojis arī lielais parks ar tā kanāliem.
Ugunsgrēka posts
Muižas pagātnes lappuses var izšķirstīt, apskatot Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja pie pils sagatavoto ekspozīciju. Celta grāfa Jozefa Heinriha fon der Borha laikā 19. gadsimta sākumā. 1866. gadā viņa dēls to pārdeva (viena no versijām – to lika darīt kāršu spēļu parādi), un kopš tā laika Preiļu pils nomainīja vairākus īpašniekus. 1924. gadā tajā tika iekārtota lauksaimniecības skola, bet pēc Otrā pasaules kara plašajā namā darbojās Preiļu 1. vidusskola un citas iestādes. Zīmīgi, ka 1905. gadā un kara laikā pils nenodega, bet 1978. gadā sarkanais gailis to krietni papostīja. Kāpēc tā notika, ir divas versijas – skaidro Preiļu muižas kompleksa un parka vadītāja Madara Pastare. Viena vēsta par slinko apkopēju, kura negribēja aukstā laikā iet laukā un
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 25. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00