V.Puķīte intervijā atzina, ka piecu gadu laikā, kamēr viņš strādā šajā amatā, ieslodzīto skaits nav būtiski mainījies. Patlaban kopējais skaits ir sešarpus tūkstoši – gan ieslodzītie, gan apcietinātās personas. Apcietinātās personas šobrīd ir 1995. "Divos lielākajos cietumos – Rīgas Centrālcietumā un Daugavgrīvas cietumā – ieslodzīto skaits ir ļoti liels, gandrīz puse no visiem ieslodzītajiem. Centrālcietumā tie ir 1449 un Daugavgrīvas cietumā – 1144 ieslodzītie," sacīja IeVP pārstāvis.
Viņš avīzei skaidroja, ka viņi kopā ar Tieslietu ministriju un Iekšlietu ministriju ir pārskatījuši sodu politiku, "kā iespaidā daudzi noziegumi, par kuriem paredzēts diezgan nozīmīgs sods ieslodzījuma vietā, tiek dekriminalizēti, piemēram, ieslodzījums uz diviem trim gadiem ir aizstāts ar 30 dienu arestu".
Uz jautājumu, kādus cilvēkus "būtu jātur cietumā", V.Puķīte sacīja, ka "tos, kuri ir bīstami sabiedrībai, kuru darbības izraisījušas sabiedrības bailes, sabiedrības nosodījumu" - pedofilus, seksuālos varmākas, slepkavas, dažādus citus noziedzniekus, kuru darbības tiešām apdraudējušas sabiedrības drošību. Viņš arī piebilda, ka tā ir trešdaļa no patlaban ieslodzījumā esošajiem. V.Puķīte norādīja, ka aptuveni puse iesnodzīto ir narkotiku lietotāji, kurus būtu jāarstē.
"2011. gadā mēs kopumā esam izņēmuši vairāk par kilogramu tīrās narkotiskās vielas, kas ieslodzījuma vietās iekļuvušas visdažādākajos veidos. Citreiz tās pienes apmeklētāji, citreiz mēģina iemest ar kaķenēm, narkotikas piestiprinot pie bultām. Mēs ļoti nopietni strādājam, lai to apkarotu, jo tad, ja narkotikas iekļūst ieslodzījuma vietās, tās var radīt haosu, lielu sacelšanos," stāstīja V.Puķīte.
Viņš intervijā arī norādīja, ka, viņaprāt, uzlabojot apstākļus cietumos, var izmainīt noziedzības stāvokli valstī, kā tas izdarīts Igaunijā. "Pašreiz pie mums ieslodzītie atrodas telpās 10, 50, 60, 70 cilvēku lielās grupās. Viņi, protams, nerunā par mākslu vai kādiem mūsu resocializācijas jautājumiem, ar kuriem mēs viņus nodarbinām. Aizejot uz savām kamerām, viņi runā par tiem noziegumiem, ko viņi kādreiz ir darījuši vai arī domā atkal darīt. Šādi komunicējot savā starpā, pastāv iespējas izveidot brālības, noziedzīgas struktūras un veikt ''apmācības procesu''. Visus mūsu resocializācijas pasākumus pa nakti viņi pilnīgi izmet no galvas," sacīja V.Puķītis.
Tomēr vienlaikus viņš skaidroja, ka divos
jaunajos cietumos Igaunijā ieslodzītie kamerās atrodas pa divi. "Viņu
starpā, protams, var sākties sarunas par turpmākajiem noziedzīgajiem
ceļiem, tomēr ir radīti tādi apstākļi, lai ieslodzītais, kurš nevēlas
laboties, neiespaidotu citus desmit ieslodzītos, kuri ir vēlējušies
laboties, atgriezties dzīvē kā pilnvērtīgi sabiedrības locekļi. Jaunajās
ieslodzījuma vietās viņi vairāk lasa, vairāk gatavojas eksāmeniem, lai
iegūtu jaunu profesiju," atzina V.Puķīte.
Viņš norādīja, ka līdzīgi strādā arī Cēsu nepilngadīgo
audzināšanas iestādē, kas "kļuvusi par paraugcietumu". "Pēdējais, kas ir
jāsakārto, ir skola, kurā mācās nepilngadīgie audzēkņi. Tad varēsim
parādīt, kā ir jāizskatās ārzemju standartam. Šo iestādi esam
uztaisījuši identisku kā Norvēģijā. Vienīgi Norvēģijā darbinieku skaits
ir viens uz vienu ieslodzīto. Ikdienā ar viņiem nodarbojas vairāki
psihologi, sociālie darbinieki, skolotāji, resocializācijas darbinieki
un uzraudzības darbinieki," teica V.Puķīte.