Radioaktīvā ūdens noplūdes draudus Salaspils kodolreaktorā plāno novērst līdz gada beigām

Tvertņu labošana tiks uzticēta LU speciālistiem.Vispirms tiks izsūknēta viena no tvertnēm, tajā esošo radioaktīvo ūdeni noglabājot speciālās cisternās un novietojot tās pagaidu sabrukšanas glabātavā. Pati cisterna tiks iztīrīta, notīrītas nogulsnes, pārbaudītas šuves. Kad pirmā tvertne būs salabota, tajā pārsūknēs otrajā esošo radioaktīvo ūdeni. Pēc tam eksperti salabos arī otro tvertni.Muižnieks skaidroja, ka viena no tvertnēm paliks tukša gadījumam, ja tajā nekavējoties būs jāpārsūknē ūdens no kodolreaktora galvenās bākas, ja radīsies noplūdes draudi.Lai darbus paveiktu maksimāli ātrā laikā, LU speciālisti esot gatavi strādāt gan svētku dienās, gan arī aukstā laikā. Ja būs sals, darbi notiks iekštelpās, un tam speciāli tiks iegādāti radiatori, stāstīja Baltijas Inovatīvo pētījumu un tehnoloģiju institūta (BIRTI) priekšsēdētāja Gunta Rača. "Latvijai ir ļoti paveicies, ka tvertnes, kas izgatavotas pagājušā gadsimta 60.gados un ne reizi nav pārbaudītas, līdz šim ir izturējušas un nekas nav noticis," piebilda speciāliste. Rača pauda gandarījumu, ka beidzot sperts kopš 2008.gada gaidītais pirmais solis atomreaktora likvidācijas virzienā.Patlaban kodolreaktors tiek uzturēts par LU līdzekļiem, taču šim mērķim ir jāparedz izdevumi valsts budžetā, uzskata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš (VL-TB/NNK). "Salaspils kodolreaktoru "uztur" studenti," izteicās Naudiņš. Viņaprāt, šim objektam ir pievērsts pārāk maz uzmanības, lai gan no tā ir atkarīga arī sabiedrības un vides drošība.Jau ziņots, ka valdība pagājušajā nedēļā atbalstīja līdzekļu piešķiršanu 119 340 eiro apmērā, lai novērstu vides piesārņojuma draudus no Salaspils kodolreaktora.Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola aģentūrai LETA pastāstīja, ka Latvijas Universitātes apsaimniekošanā nodotā Salaspils kodolreaktora tvertnes, kurās tiek uzglabāts radioaktīvs ūdens, ir izrūsējušas un tas var radīt piesārņojuma draudus. Tāpēc ir nepieciešams finansējums, lai radioaktīvo ūdeni no tvertnēm izsūknētu, tvertnes pārpakotu un mazinātu noplūdes draudus.Valdība vienojās, ka tiks piešķirts finansējums līdz 119 340 eiro. Galīgā summa būs zināma tad, kad Latvijas Universitāte iesniegs precīzu tāmi.Aktuāls ir jautājums arī par paša reaktora likvidāciju, taču tam ir nepieciešami aptuveni 5,4 miljoni eiro.