Igaunijā plānots palielināt vairākas nodokļu likmes. No nākamā gada jūlija PVN pieaugs līdz 24% (šobrīd 22%), bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis, sākot ar 2026. gadu, arī līdz 24% (šobrīd 22%). Tāpat tiks palielinātas alkohola, tabakas un benzīna akcīzes nodokļa likmes, kā arī 2026. gada sākumā ieviests 2% nodoklis uzņēmumu peļņai. Šie nodokļi paredzēti kā īslaicīgi risinājumi līdz 2028. gada beigām aizsardzības paketes ietvaros. Līdz ar to, piemēram, PVN kaimiņvalstī būs gana augstāks nekā Latvijā, kaut potenciālie Latvijas nodokļu plāni vēl nav publiskoti.
"Augstāks Igaunijas nodokļu līmenis radīs priekšrocības Latvijai, kuru dēļ būs uzņēmumi un darbinieki, kas savu darbību reģistrēs šeit. Pastiprināsies arī pierobežas aktivitāte, jo Latvijā iepirkties būs lētāk. Tomēr jautājums ir – cik ilgi un cik pamatotas ir šādas priekšrocības? Latvijai priekšā ir līdzīgas izvēles. Neviena no tām nebūs patīkama, ja vien tā nav balstīta bezdarbībā ar domu, ka "viss nokārtosies". Jo savlaicīgāk tās izsvērsim, jo mazāk sasteigti un nepārdomāti lēmumi sagaidāmi," norāda SEB bankas makroekonomists Dainis Gašpuitis.
Nauda aizsardzībai
Ar šiem nodokļu likmju paaugstinājumiem Igaunija vēlas aizsardzības tēriņus saglabāt vismaz 3% līmenī no iekšzemes kopprodukta, cita starpā iegādāties tālās darbības ieroču sistēmas un munīciju, kā arī segt NATO sabiedroto uzņemšanas izmaksas. Plānots arī stiprināt Igaunijas plašsaziņas līdzekļus un digitālo telpu, palielināt digitālās un kiberaizsardzības spējas pret hibrīddraudiem un dezinformāciju.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 30. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00