Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds
"Štatu samazināšana nekad nerada pozitīvas emocijas, tāpēc ļoti skaidri ir jābūt kritērijiem."

Raidījums: Jaunajai VID vadītājai nāksies atlaist 500 darbinieku

Jaunajai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektorei būs jāatlaiž ap 500 darbinieku - tas izlemts vēl pirms vadītājas atrašanas, svētdien vakarā ziņoja TV3 raidījums Nekā personīga.

VID vadītājai būs darba pilnas rokas - jāapvieno Finanšu un Muitas policijas, līdz gada beigām jāsagatavo VID stratēģija nākamajiem trīs gadiem, turklāt katru dienu jāpieņem lēmums vairāk nekā desmit sūdzībās par pakļautībā esošo darbinieku lēmumiem.

Ilzei Cīrulei, kura, visticamāk, pavisam drīz tiks apstiprināta amatā, nav pieredzes šajā jomā, tāpēc īpaši svarīgs būs VID darbinieku atbalsts. Taču, kā vēsta raidījums Nekā personīga, viens no pirmajiem darbiem, kas Cīrulei jāpaveic, būšot aptuveni 500 darbinieku atlaišana, lai ietaupīto naudu izmantotu algu paaugstināšanai. 

Starp trīs finālistiem konkursā uz VID vadītāja amatu Ilze Cīrule nebija tā spožākā - publiskajās debatēs viņa neslēpa, ka par Valsts ieņēmumu dienesta darbu neko daudz nezina, bet konkursā esot pieteikusies, jo septembrī beidzās līgums ar iepriekšējo darba devēju.

Cīrule uzsver, ka nāk no uzņēmējdarbības vides, tāpēc ieklausīsies biznesa pārstāvju vēlmēs. Tomēr nodokļu maksātāju attieksme nav galvenais, par ko vadītājam visvairāk jāsatraucas. Steidzamākie darbi  ir VID stratēģijas izstrādāšana nākamajiem trim gadiem - tas jāizdara līdz gada beigām.

Ģenerāldirektoram būs jātiek galā arī ar  Finanšu un Muitas policiju apvienošanu. Viena no pozitīvajām reformām ir darbinieku algu palielināšana - to akceptējusi valdība un Saeima. Āķis slēpjas tur, ka nauda algu paaugstināšanai dienestam ir jāatrod savā saimniecībā, tāpēc izlemts, ka par 13% jāsamazina darbinieku skaits.

"Jā, arī ministre par šo informēja mani, ka šāds uzdevums ir noteikts. Taču viņa pateica, ka viņu neapmierina sagatavotais plāns, kā to vajadzētu realizēt. Es saprotu, ka tas būs viens no maniem uzdevumiem šo plānu pārskatīt un secināt, kur mums ir vairāk lieku resursu un kur mēs varam veikt šīs te optimizācijas," raidījumam atklāja VID vadītāja amata kandidāte Cīrule.

Štatu samazināšana nekad nerada pozitīvas emocijas, tāpēc ļoti skaidri ir jābūt kritērijiem, kurās funkcijās mēs šos štatus samazinām.

"Noteikti tas nevar būt vienāds procentuāls samazinājums visur, jo to darbinieki nekad nesapratīs," piebilda Cīrule.

Paredzamās atlaišanas nav vienīgais, kas rada spriedzi ieņēmumu dienesta darbiniekos. Jaunajai ģenerāldirektorei būs jātiek galā arī ar savstarpējo neuzticēšanos un nespēju sastrādāties starp dienesta pārvaldēm. Ja tās nestrādās vienotā sistēmā, cīņa ar ēnu ekonomiku neizdosies. Līdz šim bija zināms, ka domstarpības ir starp Muitas un Finanšu policijām, taču sadarbības nav arī starp spēka struktūrām un nodokļu deklarāciju pārbaudītājiem. Jo sliktāk krāpniekus filtrē deklarāciju pārbaudītāji, jo vairāk darba un pārmetumu policistiem.

"No lielajām, nopietnajām lietām par PVN krāpšanu ir jāizdara secinājumi  - kā tas varēja notikt, ka tiek iesniegtas, tiek pieņemtas fiktīvās PVN deklarācijas? No katras lielās lietas jauni kritēriji riska analīzes sistēmā," raidījumam norādīja bijušais VID ģenerāldirektores vietnieks noziedzības apkarošanā Kaspars Čerņeckis, piebilstot - tas gan tiek darīts, taču vajadzētu to noteikt par prioritāti.

Ja ne katrā, tad katrā otrajā noziedzīgā grupējumā, ko aiztur par krāpšanu, ir saistība ar  bijušajiem VID darbiniekiem vai pat esošiem VID darbiniekiem.

"Viņš sniedz to atbalstu, un tas arī tiek izmantots, tās vājās vietas, nepilnības, pat ne nepilnības. Vienkārši zinot, ka tādā veidā, piereģistrējot konkrētā adresē uzņēmumu, iesniedzot PVN deklarāciju par konkrētiem darījumiem, par kaut kādām preču grupām, vai pakalpojumiem, nenostrādās... VID riska sistēmā nosacīti sarkanais karodziņš neieslēgsies," atklāja Čerņeckis.

Ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) sasteigtā kadru politika dienestā un nevēlēšanas iedziļināties bija galvenais iemesls, kāpēc ģenerāldirektores amatu vasarā atstāja Ināra Pētersone, vēsta raidījums. Lai glābtu situāciju, viņa mēģinājusi vērsties pie premjera Māra Kučinska (ZZS) un prezidenta Raimonda Vējoņa, taču prezidents neesot bijis gatavs ģenerāldirektori pat uzklausīt.

"Es arī pašai ministrei esmu teikusi, ka tas ir nepareizi. Vispirms ir jāiepazīstas un jāsaprot, nevar no avīžu vai portālu virsrakstiem izdarīt secinājumus. Nu nedrīkst ministrs tā rīkoties," uzskata Pētersone. 

Cīrule būs pirmā ģenerāldirektore, kas nav nākusi no VID struktūrām. Pēc Čerņecka aizrotēšanas likvidēts arī vietnieka postenis noziedzības apkarošanā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas