Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Rāznas parkā mācās izmantot neskartās dabas bagātības

Rāznas ezera viļņotais ūdens klaids negaidīti paveras braucēju acīm, dažās vietās ūdens pienāk ceļam pavisam tuvu, tā vien vilinādams pie sevis. Dūmakainā laikā otru ezera krastu nemaz nevar saskatīt, laikam tāpēc lielākais Latvijas ezers nereti tiek dēvēts arī par Latgales jūru.

Lai sargātu Rāznas ezera un ar to saistīto biotopu daudzveidību un unikālās ainaviskās vērtības, pirms diviem gadiem izveidots Rāznas Nacionālais parks (RNP), kas ir jaunākais un pēc Gaujas Nacionālā parka otrs lielākais nacionālais parks Latvijā. Parka teritorija aizņem 59 615 hektāru lielu teritoriju un atrodas gan Rēzeknes, gan Dagdas un Ludzas novadā. Kā uzsver RNP Dabas aizsardzības daļas vadītāja Aina Skredele, iedzīvotāji ir sākuši apzināties, ka nacionālais parks nenozīmē tikai ierobežojumus, bet paver jaunas iespējas dabas bagātību izmantošanā.

Neierobežo un netraucē

No šā gada 1.jūnija valsts politiku dabas aizsardzības jomā īsteno jaunizveidotā Dabas aizsardzības pārvalde, kuras sastāvā iekļaujas arī RNP administrācija. "Perspektīvā paredzēts, ka valsts politiku dabas aizsardzības jomā šī institūcija īstenos visā Latvijas teritorijā, visa valsts tiks sadalīta četros reģionos, mēs tad darbosimies ne tikai šeit, bet arī citās īpaši aizsargājamās teritorijās Latgalē, kam ir dažādi statusi, kā arī pārraudzīsim aizsargājamās sugas un biotopus ārpus šīm teritorijām," A.Skredele uzskata, ka jaunā struktūra ļaus sakārtot dabas aizsardzības sistēmu Latvijā un atslogot darbiniekus tiešo funkciju veikšanai — uzraudzībai un informēšanai.

Lai arī RNP ir otrs lielākais nacionālais parks valstī, tajā strādā tikai astoņi darbinieki. Inspektoriem nācies cīnīties gan ar maluzvejniekiem, gan nelikumīgu būvniecību dabas aizsargājamā teritorijā, taču galvenais mērķis ir ne jau sodīt, bet gan audzināt un izglītot.

Četros ezeros — Rāznā, Salājā, Zosnā un Ežezerā — ir aizliegta pārvietošanās ar motorlaivām un ūdens motocikliem. A.Skredele piebilst, ka iedzīvotāji sākumā to uzņēmuši dažādi, taču tagad sapratuši, ka šāda braukāšana ne tikai piesārņo dabu, bet arī atbaida tūristus, kas grib pie dabas atpūsties. Ierobežojumi, kas jāievēro iedzīvotājiem, neesot tik dramatiski, ieguvumi ir lielāki.

"Viens no mērķiem, kāpēc tika veidots šis parks, ir teritorijas attīstība, jo ir šī skaistā daba, ainavas, objekti, visā pasaulē ir lietas, ar ko var pelnīt, tikai cilvēkiem jāprot to izmantot, lai būtu labums gan sev, gan sabiedrībai, gan lai tiktu pasargātas dabas vērtības. Pa šiem diviem gadiem, kamēr pastāv RNP, iedzīvotāji tik tiešām palikuši drošāki, nāk pie mums un runā par jaunām idejām. Ierobežojumi jau tik vien ir, kā pie mums jāsaskaņo būvniecība un citi projekti, lai būtu pārliecība, ka to darbības rezultātā dabā nekas netiks neatgriezeniski pārveidots," skaidro A.Skredele.

Piedāvājums ir plašs

Lai nokļūtu teiksmainajā Mākoņkalnā, pie Lipušķiem jānogriežas pa līkumotu un putekļainu zemes ceļu. Ar RNP gādību nesen izvietotas ap simt norādes zīmju ar parka logotipu, kas informē par interesantākajiem dabas objektiem, kultūrvēsturiskām un atpūtas vietām. Viena no šādām norādēm ved uz Vladislava mājām, kas atrodas pašā Mākoņkalna pakājē.

Saimnieks diplomēts biologs Vladislavs Koniševskis labprāt izrāda tūristiem gan savu dārzu, gan bagātīgo antīko automobiļu kolekciju. Piemiņai no Mākoņkalna viesi saņem arī piemiņas suvenīru — skolotājas Evitas Kairišas darinātās grāmatzīmes vai atslēgu piekariņus. "Mākoņkalna apkārtni pa dienu iziet nav iespējams, te ir tik daudz interesantu vietu, ko apskatīties, cilvēku, pie kuriem viesoties.

Te ir Rudo kumeļu pauguri, kur var vizināties ar zirgiem, viesu mājā Stāvkrasti var izpērties pirtī un baudīt spa labumus, kur tad vēl podnieks Evalds Vasilevskis ar savu cepli. Piedāvājums ir liels, tikai vajadzētu vairāk informācijas par to," saka Evita, atzīstot, ka varbūt pašiem iedzīvotājiem vajadzētu būt uzņēmīgākiem un informēt tūristus par to, ko vēl viņi var apskatīt Mākoņkalna pagastā.

Zivis nenopirksi

Rāznas ezerā zveju organizē ezera apsaimniekotājs, SIA Ekopunkts, kas pārdod arī makšķerēšanas licences, taču vietu, kur iegādāties vai nobaudīt Rāznas zušus vai citas zivis, tūristiem velti meklēt. Arī paēst pusdienas var tikai tad, ja tūristu grupa iepriekš pieteikusies kaut vai SIA Rāznas gulbis vai uz latgalisko labumu degustāciju Andrupenes lauku sētā.

RNP vecākā inspektore un pieredzējusī gide Regīna Indriķe atzīst, ka šo pakalpojumu infrastruktūra parka teritorijā vēl joprojām ir vāji attīstīta, te nav arī nevienas degvielas uzpildes stacijas. Tomēr arī tūristu uzvedība esot ne vienmēr priekšzīmīga. Parka administrācija ir parūpējusies, lai noslogotās vietās būtu izvietotas pārvietojamās tualetes un atkritumu konteineri, bet tualetes kabīne pie Mākoņkalna jau pēc nedēļas esot nez kur aizvesta projām ar visu pildījumu.

"Mūsu lielākā bagātība ir ainava, taču pie tām ainaviski skaistākajām vietām ar tūristu autobusiem nepiebraukt. Tūristiem jābruņojas ar pacietību un kārtīgiem apaviem, tomēr gandarījums būs liels," saka Regīna un aicina aplūkot leģendām apvītos akmeņus, kuru visvairāk esot tieši Mākoņkalna pagastā — gan Plakanais akmens, Āža mugura, Ubogovas Velna akmens, gan noslēpumainais akmeņu veidojums, Jaunstašuļu Velna pēdas akmeņi, kas varētu būt sena kulta vieta. Norādes uz šīm vietām tagad jau esot.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas