Pirmkārt jāsāk ar piezīmi, ka mēs ar jums par Otrā pasaules kara paliekošo ietekmi uz starptautisko politiku un Latvijas sabiedrību runājam ceturtdien, 8. maijā, kad kara beigas piemin Rietumu pasaule, bet pie lasītājiem intervija nonāks 9. maijā, kad Maskavā tas tiks darīts jau pēc Kremļa naratīviem. Jūs neesat politologs, bet tomēr, kā jūs kā vēsturnieks noformulētu to, kas notiks Sarkanajā laukumā?
Tas, kas notiks Maskavā, ir Krievijas Federācijas propagandas pasākums. Viņi ir izvēlējušies jau pirms gadiem 20 restartēt to pašu Lielā Tēvijas kara mītu, uz kura balstījās lielā mērā Padomju Savienības politiskā propaganda gan iekšējai, gan ārējai lietošanai. Protams, kara apstākļos, kad Krievija iebrukusi Ukrainā, viņi uz šo visu militārās vēstures stāstu liks vēl lielāku uzsvaru tajā formātā, kāds viņiem ir politiski izdevīgs, jo visa šī 9. maija mitoloģija, protams, ir viens no tiem atbalsta punktiem, uz kuriem lielā mērā balstās arī mūsdienu Krievijas politiskā ideoloģija.
Mītu, ar ko viņi cenšas leģitimēt arī savu iebrukumu Ukrainā, kur "apkarojot fašismu", lai cik absurdi mums tas liktos nu jau 80 gadu pēc Otrā pasaules kara beigām.
Tā jau arī ir tāda stratēģija, ko ne jau Putins gluži izdomāja, bet viņi vienkārši to pārņēma no Padomju Savienības propagandas arsenāla, – tā mūžīgā "cīņa par mieru" un "cīņa ar fašismu" bija ļoti aktuāla. Es to arī pats atceros vēl no 80. gadiem, kā ikdienā tas tika nemitīgi atgādināts ne tikai uz 9. maiju, bet arī tajā ikdienas militārajā propagandā, kas bija skolās, kinoteātros, faktiski visur. Kad izbeidzās Padomju Savienība, tas uz kādu laiku ātri izvēdinājās un daudziem jau ir aizmirsies, bet, ja paskatāmies 80. gadu presi, kaut vai krāsainos žurnālus, tādus kā Liesma, tur ik pa laikam parādījās kāda safrizēta intervija ar kādu Afganistānā karojušu kareivi, tajās jau netika stāstīts, kas patiesībā ir karš Afganistānā, bet tas, kas bija padomju režīmam izdevīgi. Tagad tas viss atkārtojas, un zināmā mērā tas arī ir loģiski, ņemot vērā, ka Krievijas politiskā vadība ir izvirzījusi to politisko mērķi, kuru sākotnēji neviens neņēma nopietni, kad Putins sāka runāt, ka Padomju Savienības sabrukums ir lielākā ģeopolitiskā katastrofa un viņi to grib labot un novērst. Ko tas viss nozīmē, mēs tagad redzam ar iebrukumu Ukrainā, kā viņi to saprot, šo Padomju Savienības restaurāciju.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 9. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60