Prezidents sacīja, ka politiķiem vajadzētu aktīvāk aicināt cilvēkus vēlēt un jāstrādā pie citiem veidiem, kā veicināt vēlētāju līdzdalību.
Viņš atzīmēja, ka ir dažas valstis, kurās ieviestas soda naudas par nedošanos vēlēt, bet tās parasti tāpat līdz galam netiekot piemērotas un nav pietiekami labs risinājums.
Neuzskatu, ka ir iespējams kādu piespiest paust savu izvēli un tā ir paša cilvēka atbildība, teica Rinkēvičs un atgādināja, ka brīvība nav tikai tiesības, bet arī atbildība un pienākums.
Par potenciāli zemo aktivitāti EP vēlēšanās vainu daļēji jāuzņemas vēlēšanu aģitētājiem, jo nav spējuši pārliecināt vēlētājus, pauda Valsts prezidents.
Prezidents teica, ka tāpēc jādomā, vai piedāvājums un kampaņa ir bijusi pietiekami pārliecinoša, lai uzrunātu tos cilvēkus, kuri iepriekš šaubījās par iešanu vēlēt.
Rinkēvičs uzsvēra, ka vēlēšanu diena vēl nav beigusies un jādara viss, lai parādītu, ka šajā īpašajā situācijā mūsu politiskā atbildība ir augstā līmenī. Prezidents atgādināja, ka brīvība ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums vēlēt un piedalīties politiskajā procesā, lai garantētu, ka Latvija tiek sadzirdēta, aicinot visus cilvēkus iet un nobalsot.
Uz jautājumu, ko politiķiem būtu jādara, lai uzlabotu vēlētāju aktivitāti, viņš atbildēja, ka diskutēt par šo varēs, kad būs zināmi vēlēšanu rezultāti. Politiķi parasti meklē dažādas atraktīvas iespējas uzrunāt cilvēkus. Rinkēvičs skaidroja, ka dažreiz politiķu rīcība var vēlētāju nokaitināt vai uzjautrināt, bet cilvēki novērtē, ja kandidāti cenšas būt maksimāli godīgi. Reizēm deputāti sola patīkamas, bet neizpildāmas lietas, kuras rada vilšanos, klāstīja Valsts prezidents.
Tāpat viņš pauda, ka zemā aktivitāte nav izdevīga nevienam, it īpaši tiem, kuri vēlas redzēt spēcīgu Latviju un Eiropu, kā arī panākt Krievijas agresijas apturēšanu.
Rinkēvičs teica, ka no jaunā EP sasaukuma deputātiem sagaida, lai deputāti būtu aktīvi un uzstātos debatēs, kas pēdējo piecu gadu laikā ne vienmēr bija novērojams. Tāpat viņš vēlas, lai deputāti aktīvi paustu Latvijas pozīciju balsojot un ka deputāti biežāk atgriežas Latvijā, lai tiktos ar vēlētājiem, piedalītos intervijās un skaidrotu EP norises.
Jau ziņots, ka EP vēlēšanu dienā Latvijā durvis vēruši 945 iecirkņi.
EP vēlēšanās balsot var no plkst.8 līdz 20. Iespēja balsot ir arī 50 vēlēšanu iecirkņos ārvalstīs.
Latvijā trīs iepriekšējās balsošanas dienās EP vēlēšanās nobalsojuši 128 938 vēlētāji jeb 8,37% no balsstiesīgajiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotā informācija.