Risinās drošības vājo posmu

"Latvijas apdraudējuma līmenis ir sasniedzis tādu sarežģītības pakāpi, ka valsts aizsardzība tikai ar militāriem līdzekļiem vairs nav pietiekama," atzīst AM, pamatojot nepieciešamību izstrādāt visaptverošu aizsardzības sistēmu – spēju sevi aizsargāt vienīgi ar pašu resursiem un līdzekļiem. Tādas darbojas arī citviet, piemēram, Somijā, Dānijā, Šveicē, Singapūrā. Latvija gan nevarot pārņemt citu valstu pieredzi, jo mums ir "īpatnēja iekšpolitiskā un ārpolitiskā situācija", kas veidojusies vēsturiski ciešā Krievijas ietekmē, un lielā kaimiņvalsts arī turpmāk esot ieinteresēta saglabāt šo ietekmi, secina AM. 

Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētniece Nora Vanaga Dienai uzsver, ka arī pēc Ukrainas notikumiem sabiedrības izturētspēja pret krīzēm Latvijā un civilās aizsardzības sistēma tikusi atstāta novārtā. AM vairāk koncentrējusies uz pašaizsardzības spēju stiprināšanu un cilvēkresursu piesaisti bruņotajos spēkos. Tādēļ tagadējais plāns ir "ļoti nozīmīgs solis ceļā uz efektīvu nacionālās drošības garantēšanu". 

Arī bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube Dienai atzīst: "Atziņa un apziņa, ka NBS nav vienīgie miera nodrošinātāji, ir apsveicama. Arī sabiedrībai ir jāiesaistās un mums jāzina, kā var palīdzēt uzņēmumi."

Jāpiebilst, ka pašlaik notiekošajās mācībās Namejs 2018 tieši tiek izmēģināta dienestu sadarbība un uzņēmumu iesaiste. Tomēr, pēc Graubes domām, netika izdarīti pietiekami secinājumi pēc Zolitūdes traģēdijas. Proti, tikai laimīgas sagadīšanās dēļ nebija ilgi jāgaida smagā tehnika, kas palīdzēja celt gruvešus. Pēc tam bijušas arī diskusijas par to, kā celtniecības firmai samaksāt. "Ar kādiem nosacījumiem mēs spējam mobilizēt tehniku, privātīpašumus, uzņēmumus? Kā kompensēt izdevumus? It kā nianses, bet tās ir svarīgas, tāpēc ir būtiski sakārtot šos jautājumus normatīvo aktu līmenī," norāda bijušais NBS komandieris.