Nevienā no tiem Briedis gan neplāno piedalīties un šo dienu vadīs savās lauku mājās netālu no Valdemārpils. Pārāk daudz darbu te esot, lai speciāli brauktu uz Rīgu. Aizies uz Valdemārpili, ja tur kaut kas notiks. Vakarā iedegšot svecīti un varbūt iedzeršot kādu konjaciņu. Viņš arī nedomā, ka Baltijas ceļa 25. gadadiena būtu jāsvin ar krāšņiem pasākumiem. "Man tā drīzāk šķiet skumja diena, jo tam pacēlumam un foršajai sajūtai, kas toreiz pārņēma cilvēkus, kuri ar visām ģimenēm bija sadevušies rokās, sekoja skaudrs turpinājums. Kamēr mēs dziedājām, zēni kārtoja lietas," tagad saka Briedis, atgādinot arī par to, cik daudzi cilvēki ir atstājuši Latviju.
Kā fotogrāfs Briedis presē nostrādāja 45 gadus - divdesmit no šiem gadiem viņš bija laikraksta Diena fotogrāfs, savukārt atmodas laikā līdz 1990. gada nogalei strādāja laikrakstā Padomju Jaunatne. Togad Briedis bija iecerējis Baltijas ceļu fotografēt no augšas, sarunājot iespēju to uzņemt no helikoptera, ar kuru Lauksaimniecības ministrija ikdienā uzmanīja, vai kaut kur nav izcēlies mežu ugunsgrēks. Ar šiem cilvēkiem, kurus dēvē par veciem draugiem, viņš jau bija pazīstams agrāk. Taču tieši tajā dienā notika padomju armijā bojā gājušā Kārļa Krūmiņa bēres, kurās noteikti vēlējies piedalīties, jo arī tā bijusi zīmīga sakritība. Tā šis vēsturiskais notikums no helikoptera ir iemūžināts kolēģa Aivara Liepiņa fotogrāfijās, savukārt Briedis tvēra cilvēku izjūtas tuvplānā. Tās bijušas dažādas, kas arī esot redzams fotouzņēmumos, - vieni to uztvēra ļoti svinīgi, citi bijuši dzīvespriecīgi.
Taču bija neapdomīgi lūgt Briedim konkretizēt neapmierinātību
ar valstī notiekošo. Tad viņš spējīgs uzsprāgt un labu laiku nevar
norimties. Kāds labs paziņa piedzīvojis ugunsnelaimi, kurā
ugunsdzēsēji izrādījuši apbrīnojamu pašaizliedzību. Draugs gribējis
pateikties, tāpēc devies uz šo cilvēku darbavietu un tad
ieraudzījis, cik šausmīgos apstākļos ugunsdzēsējiem ir jāuzturas.
Uzdāvinājuši drošsirdīgajiem palīgiem ledusskapi. Viņam grūti
saprast, kā tas var būt, ka nevar atrast naudu pašsaprotamām
lietām, tai pašā laikā neaptverami lielus līdzekļus valstī atvēlot
birokrātijai, neskaidru projektu rakstīšanai, reklāmas kampaņām vai
izšķērdējot kur citur, kaut atdeve no šiem pasākumiem vienkāršam
cilvēkam nav saprotama.
"Tagad visi cer uz Eiropas Savienību un NATO, bet pašiem arī
kaut ko vajag darīt - arī atcerēties vēsturisko pieredzi," saka Briedis, ar teikto domājot triju Baltijas valstu vienotību.
Visu rakstu par sarunu ar daudzus vēsturiskus brīžus fiksējušo fotogrāfu Uldi Briedi lasiet piektdienas, 22.augusta, laikrakstā Diena!