Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

Saeima noraida kolektīvo iniciatīvu par latviešu valodas pārbaužu atcelšanu Krievijas pilsoņiem

Saeima šodien noraidīja kolektīvo iniciatīvu par Imigrācijas likuma grozījumu atcelšanu, kas paredz Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem ar Krievijas pilsonību kārtot valsts valodas pārbaudi.

Arī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija neatbalstīja kolektīvo iniciatīvu.

Iniciatīvas autore Olga Petkeviča komisijā skaidroja, ka krievu valoda ir tikai saskarsmes instruments. Viņa un arī citi Latvijā dzīvojošie esot lojāli Latvijai, ne Krievijai un Putinam. Petkeviča akcentēja, ka Imigrācijas likuma grozījumi pārsvarā skaršot vecākus cilvēkus, kuri, pat ja pārzinot latviešu valodu sarunvalodas līmenī, savos gados emocionāli un fiziski nespēj izturēt tik ilgu eksāmenu.

Iekšlietu ministrijas (IeM) un Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāvji uzsvēra, ka A2 ir valsts valodas nepieciešamais līmenis, tas nav augsts, un šī prasība nav nesamērīga vai nepareiza, jo tas ir nepieciešams, lai persona varētu pilnvērtīgi iesaistīties sabiedrības dzīvē.

Aprēķināts, lai apgūtu A2 valodas zināšanu līmeni, ir nepieciešams aptuveni divi mēneši, bet senioram, iespējams, trīs līdz četri, sēdē pauda VISC pārstāve.

Deputāts Raivis Dzintars (NA) sacīja, ka novērtē sabiedrisko iniciatīvu, bet neatbalstīs tālāk virzīšanu. Viņš ir pārliecināts, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi ir riska grupa, tas nenozīmējot, ka visi ir Putina ideoloģijas piekritēji, bet tā ir riska grupa, kas jāņem vērā.

Tāpat vairāki deputāti atzina, ka ir virkne problēmjautājumi, kas jāapzina un jārisina, bet, ja šodien atbalstīs iniciatīvas tālāk virzīšanu, tas sniegs maldinošu informāciju personām uz ko attiecas Imigrācijas likuma grozījumi, ka nav nepieciešams kārtot valsts valodas eksāmenu, jo nākotnē, iespējams, būs jauni likumprojekta grozījumi.

Arī VISC pārstāve uzsvēra, ka ir nepieciešams dot skaidru signālu, ka valsts valoda ir jāzina, un Imigrācijas likuma grozījumi netiks pārskatīti pēc būtības.

Jau ziņots, ka pērn 24.septembrī stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kas maina uzturēšanās atļauju saņemšanas kārtību Krievijas pilsoņiem. Grozījumi paredz, ka Krievijas pilsoņiem, kas pirms citas valsts pilsonības saņemšanas bijuši Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi un uzturas Latvijā ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) līdz šī gada 1.septembrim jāiesniedz dokumenti, kas apliecina valsts valodas zināšanas A2 līmenī.

Personai, kura vēlas turpināt uzturēties Latvijā, nezaudējot pastāvīgā iedzīvotāja statusu, līdz 1.septembrim jāsaņem jauna pastāvīgās uzturēšanās atļauja jeb Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss.

Saskaņā ar regulējumu, pārbaudi var nekārtot personas kas ieguvušas pamata, vidējo vai augstāko izglītību akreditētās programmās latviešu valodā. Tāpat pārbaude nav jākārto personām, kas apguvušas akreditētu mazākumtautību izglītības programmu un kārtojusi centralizēto eksāmenu latviešu valodā 9.klasei vai centralizēto eksāmenu latviešu valodā 12.klasei.

Iekšlietu ministrija iepriekš lēsa, ka jaunās Imigrācijas likuma prasības attiecas aptuveni uz 25 000 Krievijas pilsoņu, no kuriem aptuveni 5000 ir vecāki par 75 gadiem.

LETA arhīvs liecina, ka Petkeviča iepriekš bija autore parakstu vākšanas iniciatīvai "Ļausim bērniem skolā brīvi elpot", lai politiķi atceltu nosacījumu sākumskolēniem skolās lietot sejas maskas. Savulaik viņa bija kādreizējā Daugavpils mēra Riharda Eigima padomniece komunikācijas jomā.

(Papildināta informācija par prasības attiecināšanu tikai uz Krievijas pilsoņiem.)

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vinnēs tas, kurš nenokaitinās Trampu

Par Ukrainas miera sarunu perspektīvām Trampa laikmetā Agneses Margēvičas intervija ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas