Grozījumi veikti likumā "Par valsts noslēpumu", Informācijas atklātības likumā un Krimināllikumā.
Pēc žurnālistu, nevalstisko organizāciju un tiesībsarga izteiktās kritikas šodien parlaments un iepriekš arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija uz to reaģēja grozījumos likumā "Par valsts noslēpumu" precizējot, ka atteikumu izsniegt informāciju dienesta vajadzībām varēs pārsūdzēt tiesā, kurai būs jāvērtē informācijas klasifikācijas pamatojums.
Lai novērstu publiski paustās bažas, ka līdz ar informācijas dienesta vajadzībām regulējuma maiņu var augt publiski nepieejamas informācijas apjoms, Satversmes aizsardzības birojs (SAB) uz galīgo lasījumu iesniedza trīs priekšlikumus.
Saeima šodien un iepriekš arī komisija atbalstīja SAB priekšlikumu, kas paredz, ka personai būs tiesības iepazīties ar institūcijas vadītāja noteikto informācijas dienesta vajadzībām sarakstu, kurā iekļaus informācijas veidus, tēmas, atsevišķus dokumentus un to veidus.
Tāpat Saeima un komisija atbalstījusi SAB sagatavoto grozījumu, kas paredz likumu papildināt ar jaunu pantu. Šis pants noteiks, ka "atteikumu izsniegt informācijas dienesta vajadzībām persona var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā". Vienlaikus pēc Tieslietu ministrijas pārstāvju precizējumiem šajā pantā iekļauts teikums, ka "tiesa, izskatot lietu, vērtē informācijas klasifikācijas pamatojumu".
Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) valdes loceklis un Latvijas Televīzijas žurnālists Ivo Leitāns iepriekš komisijas sēdē norādīja, ka šis ir svarīgs papildinājums, ja tiesā tiks vērtēti visi apstākļi par to, vai informācija ir klasificēta pamatoti vai nepamatoti. "Tas tiešām lielā mērā novērš tās bažas, kas ir bijušas," uzsvēra Leitāns.
Saeima arī pieņēma SAB priekšlikumu attiecībā uz pārejas noteikumiem, kas paredz, ka katra iestāde veic informācijas dienesta vajadzībām saraksta un informācijas, kurai statuss "dienesta vajadzībām" noteikts saskaņā ar Informācijas atklātības likumu, pārskatīšanu un aktualizēšanu atbilstoši šā likuma noteikumiem līdz 2023.gada 31.decembrim.
Savukārt līdz 2023.gada 31.decembrim informācijas, kurai statuss dienesta vajadzībām noteikts saskaņā ar Informācijas atklātības likumu, pieejamību un aizsardzību nodrošinātu saskaņā ar Informācijas atklātības likuma regulējumu, kāds bija spēkā līdz 2023.gada 30.aprīlim.
Jau vēstīts, ka Saeima aprīļa sākumā konceptuāli atbalstīja un noteica steidzamību likumu grozījumiem, kas paredz informāciju dienesta vajadzībām padarīt par valsts noslēpumu un par kuru pieņemšanas steigu trauksmi cēla žurnālisti.
LŽA jau iepriekš aicināja Saeimā nenoteikt steidzamību likumu grozījumiem un organizēt diskusiju par tiem ar nevalstiskajām organizācijām un žurnālistiem, iesaistot arī Tieslietu ministriju. Pēc tam Saeima veica uzlabojumus šajos grozījumus.