"Inspekciju plānots pārveidot par Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi, lai galvenais uzsvars būtu uz sadarbību. Pārvaldes uzmanības centrā jābūt kultūras mantojuma saglabāšanas procesa pārraudzībai, konsultācijām un cita veida atbalstam," akcentēja Izglītības komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (Vienotība).
Vairumā Eiropas valstu par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgās institūcijas sauc par Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldēm. VKPAI nepieciešams pārveidot, lai tā atbilstu mūsdienīgas eiropeiskas valsts standartiem. Turklāt arī termins "kultūras piemineklis" ir novecojis, un to arvien biežāk aizstāj ar vārdiem "kultūras mantojums"," akcentēja Adamovičs.
VKPAI vadītājs Juris Dambis sēdē pauda atbalstu inspekcijas pārveidei, akcentējot, ka pašlaik tā sabiedrībā maldīgi saistās lielākoties ar uzraudzības, kontroles un sodīšanas funkciju.
Izglītības komisijas virzītie grozījumi arī paredz noteikt, ka vietās, kur vietējās nozīmes kultūras pieminekļu skaits pārsniedz 300 objektus, ir jānodrošina pašvaldības kultūras mantojuma aizsardzības dienesta izveide.
Pašlaik Latvijā divās pašvaldībās - Rīgā un Jūrmalā - ir vairāk nekā 300 vietējās nozīmes kultūras pieminekļu, akcentēja Dambis.
Likumprojektā precizēti arī citi jautājumi, tostarp par rīcību ar senlietām, kā arī valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu robežu precizēšanu.
Izglītības komisija lūgs Saeimu iekļaut grozījumus likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 8.februāra sēdes darba kārtībā un skatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.
Jānis