Viņa informēja, ka pirmo dienu strādājot saskaņā ar jauno algoritmu, ir izdevies samazināt izbraukumu skaitu un pie slimnīcām izteiktas rindas uz uzņemšanu vairs nav veidojušās neveidojas.
"Jāsaka, ka arī slimnīcas pēc tās nakts, kad mums diemžēl bija šīs lielās problēmas, ir veikušas virkni pasākumu, un mēs strādājām salīdzinoši normālā režīmā. Vismaz vienlaicīgi vairākās slimnīcās sastrēgumu nebija," sacīja Cipule.
Viņa atzina, ka, samazinot plānveida veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, tuvākajā laikā NMPD darba apjoms varētu palielināties, tāpēc nozarei vairāk jādomā par papildu resursu piesaisti - gan par gultasvietām, gan mediķiem, lai būtu, kur nogādāt pacientus nākotnē.
Kā ziņots, lai dzīvībai kritiskās situācijās, kad izšķirošas ir minūtes, iedzīvotāji saņemtu NMPD mediķu palīdzību, dienesta Ārkārtas vadības grupa lēmusi no trešdienas vēl stingrāk šķirot uz ārkārtas tālruni 113 saņemtos zvanus.
Kā aģentūru LETA informēja NMPD, brigādes tagad vairs netiek nosūtītas uz zemākas prioritātes situācijām. Tas nozīmē, ka ārkārtas tālruņa 113 dispečeri atsevišķu traumu un veselības problēmu gadījumos brigādes nosūtīšanu atsaka un cilvēkam pēc palīdzības jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, dežūrārsta vai tuvākajā ārstniecības iestādē.
LETA jau ziņoja, ka Covid-19 pandēmijas radīto seku dēļ Valsts operatīvā medicīniskā komisija ceturtdien nolēmusi Latvijas medicīnas nozarē izsludināt ārkārtas situāciju.
Tas nozīmē, ka ārstniecības iestādes būs pilnvarotas brīvāk rīkoties ar saviem resursiem, lai sniegtu palīdzību gan Covid-19, gan neatliekamajiem pacientiem ar citām saslimšanām.
Veselības ministrijā iepriekš skaidroja, ka ārkārtas situācija medicīnā uztverama kā pēdējais signāls sabiedrībai, ka situācija ārstniecības iestādēs ir ļoti sarežģīta, un ir nepieciešams ikviena atbalsts cīņā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu.
Ārkārtējo situāciju medicīnā izsludina gadījumos, ja tūlītēji pieejamo medicīnisko resursu apjoms neatbilst esošajam vai prognozējamam cietušo vai saslimušo skaitam.