Šodien paredzēta LSB pārstāvju tikšanās ar VM speciālistiem, kurā paredzēts runāt par rīcības plāna izstrādi veselības nozares budžeta palielināšanai. Taču LSB vadītājs ir skeptisks pret sarunas rezultātu, jo trešdien jau notikusi visu slimnīcu vadītāju tikšanās ar VM un Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāvjiem, kas īpašas cerības nav devusi. Valsts budžetā piešķirtie papildu līdzekļi minimālās algas paaugstināšanai nenodrošina algu pieaugumu visam ārstniecības personālam, bet tikai tiem darbiniekiem, kuri jau saņem pakalpojuma tarifā noteikto minimālo algu, uzsver Kalējs. Kā Diena noskaidroja slimnīcās, bez piemaksām no to iekšējām rezervēm vai citiem soļiem, piemēram, štatu samazināšanas, samaksāt valdības noteiktās algas nav iespējams.
"Veselības ministrija ārstniecības personām algu nemaksā." Tas rakstīts VM paziņojumā, to Dienai saka arī ministres Ingrīdas Circenes (Vienotība) preses sekretāre Aija Bukova-Žideļūna. Tomēr viņa uzsver ministres viedokli - ārstniecības tarifs, ko maksā slimnīcām, aprēķināts tā, lai varētu samaksāt visiem slimnīcu darbiniekiem MK noteikto atalgojumu. Uz piemaksām tas neattiecas. "Piemaksu apmēru nosaka konkrētā ārstniecības iestāde, ko izvērtē atbilstoši iestādes specifikai, tā ir pašu izvēle," uzsver Bukova-Žideļūna. Rēzeknes slimnīcas valdes locekle Irēna Rimša Dienai atzīst - valdības noteiktais algu palielinājums mediķiem ir 13,5%, bet tarifs ir palielināts par 6,4% un nenosedz vajadzīgo summu, lai algas nodrošinātu. "Tarifa pieaugumam jābūt vidēji vismaz 10%, bet tas ir krietni zemāks. Ja mums darba algas jāpalielina tā, kā raksta ministrija, nekam citam neatliks naudas, bet slimnīca taču ir jāuztur, visas tehnoloģijas, ārkārtīgi dārgā aparatūra. Mēs saviem darbiniekiem no ministrijas maksātā tarifa lielākas algas nodrošināt nevaram, bet maksāsim no iekšējām rezervēm, arī piemaksas, kuras tarifā nav ņemtas vērā, par stāžu un darbu, kas saistīts ar īpašu risku, mēs samaksāsim. Slimnīcas finanšu situācijai, protams, tas nav sevišķi labi," vērtē Rimša. Viņasprāt, VM paziņojums ir deklaratīvs un summa, kas no valsts budžeta jāmaksā atalgojuma nodrošināšanai, bija jāaprēķina precīzāk. Taču mazāk par minimālo algu nevienam neesot maksāts arī līdz šim.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris Dienai pieļauj, ka mediķi varētu sākt masveidā rakstīt atlūgumus. "Cilvēki man ir teikuši - ja par mums turpinās ņirgāties, tad lai ātrā palīdzība ved slimniekus uz Straujumas biroju vai Finanšu ministriju." Keris saskata tikai vienu risinājumu - vienoties par papildu finansējumu, lai slimnīcas nemēģinātu ietaupīt uz slimnieku rēķina, lietojot sliktākas zāles, vai pasliktināt izmantotās tehnoloģijas.
Plašāk lasiet Ata Rozentāla rakstā Par minimālo algu jācīnās piektdienas, 31.janvāra, laikraksta Diena 4.lpp.!