Vadoties no tiesiskuma un tiesu neatkarības principiem, spriežot tiesu, tiesnešiem ir jābūt neatkarīgiem un pakļautiem tikai likumam. Tiesnešu interešu konflikta nepieļaujamība ir viens no pamatiem šo principu nodrošināšanā, izslēdzot jebkādas šaubas par tiesneša iespējamu ieinteresētību lietas iznākumā.
Tiesnesis nevar piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai ja pastāv citi apstākļi, kas rada šaubas par viņa objektivitāti. Tādējādi tiek novērstas sabiedrības šaubas par sprieduma tiesiskumu un atbilstību likumam. Vispārējā regulējuma ietvaros, pastāvot tiesneša atstatīšanas iemesliem, un, ja, tiesnesis nav sevi atstatījis, jebkurš lietas dalībnieks var pieteikt noraidījumu tiesnesim vai vairākiem tiesnešiem vienlaikus. Tiesneša noraidīšanas pamatu un noraidījuma izskatīšanas kārtību nosaka likums. Satversmes tiesas likums nepieļauj pieteikt noraidījumu Satversmes tiesas tiesnešiem, tomēr tiesības uz taisnīgu tiesu izriet no Satversmes 83., 92. panta tvēruma un ietver sevī gan tiesas neatkarību no valsts pārvaldes (izpildvaras un likumdevējvaras), gan tiesas objektivitāti, neieinteresētību lietas iznākumā. Tāpēc katra tiesneša primārais pienākums ir izvērtēt, vai nepastāv tādi apstākļi, kas sabiedrībā varētu mest šaubu ēnu uz tiesas objektivitāti un tiesas sprieduma tiesiskumu.
Satversmes tiesa, izskatot lietu sastāvā esot tiesnesim Jurim Jurisam, kurš kā Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors ir piedalījies apstrīdēto tiesību normu izstrādē un kā Ģenerālprokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļas prokurors/ virsprokurors ir piedalījies metodiskā materiāla par paralēlo finanšu izmeklēšanu izmeklēšanas iestādē izstrādē, ieviešanā un piemērošanā, nav nodrošinājusi objektivitāti. Par tiesneša ieinteresētības objektīvo pamatu var uzskatīt iepriekšējo piedalīšanos apstrīdēto tiesību normu izstrādes un piemērošanas procesā un aktīvu viedokļa paušanu par šajā lietā esošajiem problēmjautājumiem.
Juri Jurisu Saeima par Satversmes tiesas tiesnesi apstiprināja 31.10.2024., proti, pēc lietas ierosināšanas un pēc Eiropas Savienības tiesas 04.10.2024. sprieduma apvienotajās lietās C 767/22, C 49/23 un C 161/23 pasludināšanas, kad tiesvedība lietā bija apturēta līdz Eiropas Savienības Tiesas sprieduma pasludināšanai pēc Satversmes tiesas lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu lietā.
Neitralitātes trūkums atspoguļojas Satversmes tiesas spriedumā ietvertajā “noziedzīgi” iegūtas mantas pierādīšanas pieejā, kas ir metodiskā materiāla jeb noziedzīgas mantas izcelsmes konfiskācijas “mehānisma” apraksta elementi. Šis “mehānisms” paredz, nekonstatējot noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, mantas “noziedzīguma” pierādīšanu ar Krimināllikuma 195. panta objektīvās puses pazīmēm un ar darbībām, kas veiktas ar mantu. Norādītā “mehānisma” apraksts tiek iekļauts faktiski ikkatra izmeklētāja lēmumā, uzsākot procesus par noziedzīgi iegūtu mantu un lūdzot konfiskāciju. Šī “mehānisma” iedzīvināšanai praksē Juris Juriss ir rīkojis apmācības izmeklētājiem, prokuroriem, tiesnešiem, advokātiem, maksātnespējas administratoriem un citiem juristiem, veltījis tam neskaitāmas publikācijas. Viena no tām, kas publicēta 14.11.2023. žurnālā “Jurista Vārds” Nr.46/47 (1312/1313) ar virsrakstu “Noziedzīgi iegūtas manats konfiskācija un legalizēšanas sastāva pierādīšana stand alone gadījumos”[1] ir transformējusies Satversmes tiesas spriedumā.
Proti, Satversmes tiesas sprieduma motīvu pamatā ir minētā publikācija, sākot ar cīņu pret organizēto pārrobežu noziedzību, un, pabeidzot ar praktiskiem soļiem mantas atzīšanai par noziedzīgi iegūtu. Minētais arī izskaidro Satversmes tiesas spriedumā rakstīto par mantas noziedzīgas izcelsmes pierādīšanu ar Krimināllikuma 195. panta objektīvās puses pazīmēm, ar darbībām, kas veiktas ar mantu, un netiešiem pierādījumiem, izceļot Finanšu izlūkošanas dienesta ziņojumā sniegtās ziņas, personu iesniegtos dokumentus, liecības, papildu ziņas no citām institūcijām.
Šāda pieeja raisa neizpratni un liek uzdot jautājumus par Satversmes tiesas sprieduma pamatojumu, vai tiešām apstrīdēto tiesību normu sistēmisks vērtējums un padziļināta normu pieņemšanas procesa izpētes analīze var tikt aizstāta ar Jura Jurisa viedokļa rakstu, selektīvi atlasītu argumentāciju, uzstādījumiem un teorijām.
Pierādīšanas priekšmets procesā par noziedzīgi iegūtu mantu nav tas pats, kas pierādot personas vainu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā pēc Krimināllikuma 195. panta, ieskaitot stand alone gadījumos. Krimināllikuma 195. panta objektīvā puse bez nozieguma priekšmeta, subjekta un subjektīvās puses nevar tikt prezumēta kā noziedzīga. Noziedzīgas izcelsmes manta un legalizācijas darbības ir divas no Krimināllikuma 195. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, līdz ar to vienas pazīmes (priekšmeta) pierādīšana ar citu pazīmi (objektīvo pusi) atrauti no visa šī noziedzīgā nodarījuma sastāva kopuma pierādīšanas nav iespējama. Turklāt darbību atzīšana par legalizācijas darbībām priekšnoteikums ir, ka šīs darbības tiek veiktas ar noziedzīgas izcelsmes mantu. Šādas atziņas ir nostiprinājušās pastāvošajā tiesu praksē, skaidrotas judikatūrā.
Tādēļ apsvērumi par mantas konfiskāciju personas bēguļošanas, citādas prombūtnes un nāves dēļ un arī tad, ja pastāv objektīvi šķēršļi personas saukšanai pie kriminālatbildības, un par personas, kuras valdījumā ir attiecīga manta, pienākumu sniegt pierādījumus par pozitīvu faktu, to pamatojot ar Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāta Prīta Pikamēes (Priit Pikamäe) 11.07.2024. secinājumiem apvienotajās lietā C-767/22, C-49/23 un C-161/23 ir neizprotami, jo Eiropas Savienības Tiesa tiem nav pievienojusies.
Eiropas Savienības Tiesa, vērtējot procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, atzina, ka to regulē kriminālprocesa tiesību normas, tomēr uz šo konfiskācijas procesu nav attiecināmas Padomes Pamatlēmumā 2005/212/TI (24.02.2005.) par noziedzīgi iegūtu līdzekļu, nozieguma rīku un īpašuma konfiskāciju un Eiropas Parlamenta un Padomes 03.04.2014. Direktīvā 2014/42/ES par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā noteiktās konfiskācijas procedūras. Tas nozīmē, ka procesā par noziedzīgi iegūtu mantu nebūtu piemērojamas apstrīdētās tiesību normas, kas ieviestas, izpildot minēto Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, un nav īstenojama konfiskācija bez notiesājošā sprieduma, paplašinātā konfiskācija un trešo personu konfiskācija, vēl jo vairāk kriminālprocesuālajā konfiskācijā lemt par mantas noziedzīgo izcelsmi civiltiesiskajā aspektā. Šāda pieeja ir pretrunā ar Eiropas Savienības Tiesas 04.10.2024. sprieduma secinājumiem, kas Satversmes tiesas spriedumā nav analizēti. Nav arī atspēkoti lietā sniegtie pieaicināto personu viedokļi par apstrīdēto normu neatbilstību Satversmes 92. panta pirmajam un otrajam teikumam.
Satversmes tiesa spriedumu ir motivējusi ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām lietās Gogitidze and Others v. Georgia, Telbis and Viziteu v. Romania, Balsamo v San Marino, Yordanov and Others v. Bulgaria, kaut gan tās satur atšķirīgus faktiskos un tiesiskos apstākļus un nav salīdzināmi ar pieteicēju lietu pamatā esošajiem apstākļiem. Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas attiecas uz Eiropas Savienībā noteiktajām konfiskācijas procedūrām un nav saistāmas ar apstrīdēto tiesību normu piemērošanu procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kas izdalīts no kriminālprocesa par autonomo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Turklāt Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra apstiprina, ka, lemjot par mantas noziedzīgu izcelsmi un konfiskāciju, ir konstatēta noziedzīga nodarījuma izdarīšana. Par konfiskāciju tiek lemts, piemērojot prezumpciju par mantas nelikumīgu izcelsmi vai arī inkriminējot personai noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
Apstrīdētās procesuālās tiesību normas nevar paplašināt un grozīt noziedzīgas mantas legāldefinīciju. Mantas īpašā konfiskācijā ir pienākums vērtēt pierādījumus, ka manta ir noziedzīgi iegūta vai saistīta ar noziedzīgu nodarījumu, nevis vērtēt darbības, kas veiktas ar mantu. Šādai pieejai jeb “objektīvās puses teorijai” nav atrodams avots ne tiesību normās, ne starptautisko tiesu judikatūrā, ne arī doktrīnā.
Vērtējot Satversmes tiesas 14.03.2023. lēmuma, ar kuru Eiropas Savienības Tiesai tika uzdoti jautājumi prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai, motīvus, ka “tādu tiesisko attiecību, kuras tiktu ietekmētas ar Satversmes tiesas galīgo nolēmumu, ir ļoti daudz. Noziedzīgi iegūta manta, ja tā nav jāatdod īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, tiek konfiscēta valsts labā, un finanšu līdzekļi tiek ieskaitīti valsts budžetā. Tādējādi apstrīdētās normas ir cieši saistītas ar valsts budžetu un tā plānošanu un ietekmē visu tautsaimniecību. Tādēļ apstrīdēto normu atzīšana par spēkā neesošām no kāda brīža pagātnē varētu atstāt negatīvu ietekmi uz valsts budžeta stabilitāti [..]”, ir secināms, ka “mehānisma” realizācija noveda pie konfiscētiem miljoniem un nepieciešamības objektīvi un padziļināti vērtēt Kriminālprocesa likuma normas, kas pēc savas būtības ir radītas atšķirīgām tiesiskajām situācijām un mērķiem.
Satversmes tiesas spriedums, kas reducējas uz noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju autonomās legalizācijas gadījumā, balstoties Jura Jurisa viedokļa rakstā, šādu objektīvu vērtējumu nesniedz un nav uzskatāms par tādu, kas balstīts uz Satversmē nostiprinātām vērtībām. Nav arī izsecināma apstrīdēto tiesību normu atbilstība Satversmes 92. panta pirmajam teikumam gadījumos, ja kriminālprocesā netiek pierādīta autonomā, bet cita veida legalizācija vai cits noziedzīgs nodarījums. Iztrūkstot apstrīdēto tiesību normu vispārīgai interpretācijai, nav skaidrs šo normu tvērums un ietekme uz vienotas tiesu prakses veidošanu.
Notikumu secība, Jura Jurisa publiski izskanējušie apsvērumi par to, vai sevi atstatīt no lietas izskatīšanas tiesvedībā par noziedzīgi iegūtas mantas procesa tiesisko regulējumu[2], vairāk līdzinās šaha spēlei, kur no vienas puses ir valsts budžeta materiālās intereses, resursi un iespējas, bet no otras puses ir cilvēktiesības un pieteicēji ar konfiscētiem īpašumiem. Paliek neatbildēti vairāki jautājumi un viens no tiem, vai tiks nodrošināta objektivitāte un tiesiskums procesos par noziedzīgi iegūtas mantu un kāds vērtējums tam būs Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
[1] https://m.juristavards.lv/doc/284222-noziedzigi-iegutas-mantas-konfiskacija-un-legalizesanas-sastava-pieradisana-stand-alone-gadijumos/
[2] https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/st-juriss-vertes-vai-sevi-atstatit-no-lietas-izskatisanas-tiesvediba-par-noziedzigi-iegutas-mantas-procesa-tiesisko-regulejumu-14327783