Lai saviem četrkājainajiem un spārnotajiem draugiem radītu paradīzi zemes virsū, par viņiem zinoši un gudri rūpējas jauns un skaists cilvēkpāris Alīna (29) un Aleksejs (31) Zavodilovi.
Noturīga mīlestība
Kalngalē pie Āmeru dārza vārtiņiem vispirms mums tiek bučas no septiņiem Velsas springerspanieliem, un tad suņi pa pauguru pauguriem aiztraucas mežā, aiz viņiem tikai balts sniegs noput. Kad Alīna pēc brīža pasauc, suņi atkal ir klāt. Lūk, ko nozīmē labi apmācīti suņi!
Alīnas un Alekseja dzīve saistīta ar suņiem, gan sākot ar abu pirmo tikšanos, gan tagad ar kopīgiem draugiem, interesēm, ar abiem tuvo dabu un dzīvniekiem. Zavodilovi iepazinās 2004. gadā. Alīnai toreiz bija pirmais velsietis Amigo, viņa dzīvoja Vecmīlgrāvī, mācījās skolā, bet Aleksejs studēja. Arī tagad, pēc trīspadsmit kopdzīves gadiem, Alīna ir atklāta, saka, ka vīrs ir viņas mīlestība no pirmā acu skatiena. Aleksejs ir nodaļas vadītājs telekomunikāciju sistēmu un tīklu projektēšanas uzņēmumā Ix- Com, Alīna studē. Abi beiguši LKF kinologu kursus, nodibinājuši Velsas springspanielu audzētavu Redsprings. Rūpējoties par ģenētisko materiālu, audzētavas suņi tiek pāroti Polijā, Čehijā un Zviedrijā. Kalngalē pasaulē jau nākuši vairāki velsiešu metieni, šeit dzimušie suņi aug ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, Somijā, Čehijā, Polijā.
Alīna palepojas, ka pēc audzētavas kucēniem rinda izveidota jau kādam laikam uz priekšu. Viņa atceras, ka savu pirmo ārzemēs iegādāto velsieti Britu no Čehijas gaidīja ļoti ilgi: "Audzētavas īpašniece Hana mūs testēja un tincināja, kur un kā dzīvos viņas suns. Tagad tā darām arī mēs. Vairākkārt tiekamies, intuitīvi jūtam, būs vai nebūs labs saimnieks, atbalstām, konsultējam savu suņu saimniekus mūža garumā. Reizi gadā vasarās organizējam Velsas springerspanielu salidojumu, redzam, kā mūsējie dzīvo."
Zavodilovu suņi ir daudzu izstāžu čempioni. Velsieši ir nopietni darba suņi. Ļoti svarīgi, lai vaislā izmantotiem springerspanieliem ir darba diplomi. Alīna neslēpj, ka no bērnības viņai bija nepatika pret medībām, bet pirms četriem gadiem Redsprigs suņi aicināti trenēties un piedalīties medībās: "Strādājam kā dzinēji tikai putnu medībās. Tas nozīmē, ka suns paceļ debesīs zālē noslēpušos putnu, mednieks to gaisā nošauj un suns pienes medījumu. Sarežģīti iemācīt komandu "guli", kas jāpilda, kad putns izcelts. Ar suni medībās es komunicēju ar svilpes palīdzību. Velsieši darbā atplaukst, viņi ir savā stihijā." Viens gan – Zavadilovi kļuvuši par veģetāriešiem.
Apskaužama kompānija
Kad Zavodiloviem jau bija trīs velsieši, viņi pārcēlās uz Kalngali, uz Alekseja vectētiņa Āmeru māju, kur pusotra hektāra zemes un aiz žoga Kalngales mežs: "Kad suņi dienā noskrien sešus kilometrus, mājās viņi krīt un guļ. Protams, ja viņiem to atļauj pārējie."
Iepazīstamies ar "pārējiem" – kurchāru Reksu, vidusāzieti Triniti, ar kraukļiem Markusu un Asju, ar sarkanausu bruņurupuci Bruno un septiņiem kaķiem. Cilvēku valodā runājot, šos var saukt par Zavodilovu audžubērniem. Viņi nebija plānoti, Āmeros nokļuvuši negadījuma vai sirdsbalss ieteikti.
Par dzīvniekiem runājot, Aleksejs un Alīna bieži min Vecmīlgrāvja veterinārārstes Ivetas Ustinovas vārdu. Ja ne viņa, glābšanas darbi neveiktos tik veiksmīgi. Kurchārs Rekss atvests no medību saimniecības. Suns tur sāka vājēt, bija kauli un āda. Iveta noteica diagnozi, un tad "barojām, ārstējām, bet medīt viņš vairs nevarēs, tāpēc palika pie mums. Reksam jau deviņi gadi".
Vidusāzietes Triniti mamma dzīvoja stallī, nekad nebija vesta staigāt. Nemitīgi cilvēku tramdīta, viņa kļuva nikna. "Atvedām viņu šeit, devāmies pastaigās uz mežu, barojām, mīļojām, sarunājāmies, un sune pilnīgi pārvērtās. Triniti ir viņas meita."
Kraukli Markusu atveda pazīstams jēgeris. Pašlaik Markuss ir pieradināšanas stadijā, jau ēd no rokas un caur restēm cienā draudzeni velsieti ar gaļas gabaliņiem. Kraukļu dāmu Asju cilvēki atrada pļavā Ķekavas apkaimē. Abi kraukļi Markuss un Asja pagaidām dzīvo mājā būros. Vasarā Aleksejs viņiem uzcels lielu voljēru. Putniem lauzti spārni, viņi nekad vairs nelidos, bet ir droši, stalti. Alīna stāsta: "Cilvēki mani pazīst, vasarā spēj tikai glābt putnus. Tā uzradās Asja, tā vārnas, kuras vasarā turam āra voljēros. Kad izveseļojas, dažas nemaz negrib atpakaļ dabā – dienā izlido, vakarā atgriežas."
Sarkanausu bruņurupuci kāda ģimene nopirka maziņu, bet izrādījās, ka rāpulis aug. Bruno Āmeros atveda akvārijā, kurā rupuča sāni bija no sienas līdz sienai. Tagad jau divdesmit gadu vecajam Bruno ir liels akvārijs.
Aleksejs nav kaķu mīļotājs, bet Alīnai tie patīk, un Āmeros arī minčiem ir labi. Melnītis Ļova atrasts uz ceļa paralizēts. Pēc dakteres ieteikuma Alīna viņu ārstēja, masēja, sildīja saulītē. Tagad īsts skaistulis. Morics arī ir no atrastajiem uz ceļa, bija noplucis un netīrs, pilns ar blusām. Vēl arī smadzeņu satricinājums. Atkopts atplauka. Marčello klīnikā bija atnests nošpricēt. Saimniece atteicās no runča, jo esot nešpetnis, čurājot visās malās. Āmeros viņš neko tādu nedara.
Vasju Alīna ieraudzīja, kad dakterei klīnikā jau bija šļirce rokās. Pažēloja, pārveda mājās. "Vasjai bija kašķis, bet mums pilna māja ar cilvēkiem un dzīvniekiem. Nošķīrām viņu no pārējiem un ārstējām ar cimdiem rokās. Tagad pa māju drasē mīlīga smukule."
Pie reizes no kašķa izārstēta arī vasarnieku pieradinātā lapsiņa. Pateicības vietā viņa gan aiznesusi pa vārnai, bet tad noslēgta savstarpēja vienošanās – mēs, Zavodilovi, tevi barosim, bet tu liksi mieru mūsu vārnām. Noruna tiek ievērota.
Alīna un Aleksejs saka, ka savu aktīvo dzīvi viņi nemainītu pat pret miljardu naudiņām.
[email protected]
OO
Skadrīte Apgaismotā