Premjere Evika Siliņa (JV) Saeimas balsojuma par Latvijas Bankas (LB) prezidentu priekšvakarā plkst. 19.27 negaidīti paziņoja, ka koalīcija vienojusies par nepieciešamību virzīt kopīgu kandidātu LB prezidenta amatam. Līdz ar to ZZS atsauks savus parakstus par Reini Bērziņu, bet Jaunā Vienotība (JV) un Progresīvie – par Mārtiņu Kazāku, un visi trīs partneri janvārī izvirzīs kopīgu kandidātu. Manuprāt, sabiedriskās televīzijas debates pie Jāņa Dombura trešdienas vakarā, burtiski divas stundas pēc notikumu pavērsiena un premjerministres paziņojuma, šoreiz bija ļoti noderīgas, jo politiķu emocijas vēl bija karstas, acīmredzami viedokļus un pozīcijas nebija pagūts ne saskaņot, ne izstrādāt, un tādā ziņā tajās sejās un ķermeņa valodā mēs varējām ļoti daudz nolasīt. Un tas bija daudz daiļrunīgāk un patiesāk nekā tas, ko mēs dzirdējām, īpaši – no koalīcijas politiķu puses.
Šis notikums raisīja labi redzamas emocijas, un, manuprāt, visaizkaitinātākā bija Latvija pirmajā vietā (LPV), jo tur (Edmunds) Zivtiņa kungs ņēmās kā dzelts. Tas acīmredzot ir skaidrojams ar to, ka Ainārs Šlesera kungs bija cerējis, ka beidzot iegūs kārtīgu atbalsta punktu Latvijas Bankā, bet tagad šī iespēja ir gājusi secen – šis kandidāts ir tā vai citādi izbrāķēts. Īpaši tālu neatpalika (Apvienotā saraksta Saeimas frakcijas vadītājs Edgars) Tavara kungs.
Tas, uz ko es īpaši akcentētu uzmanību, bija ZZS frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, kurš izskatījās galīgi sagrauts un no sliedēm izsists, bet centās iegalvot, ka ZZS apzināti
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 20. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.40