Senioru un pacientu organizācijas jau vasaras vidū iesniedza valsts atbildīgajām institūcijām Prasību par veselības aprūpes budžeta palielinājumu 2015.-2016. gadā. Galvenie prasības punkti bija palielināt zāļu kompensācijas apjomu, atjaunot zāļu kompensācijas apmēru krīzes laikā samazinātajām diagnozēm un palielināt valsts veselības aprūpes budžetu.
Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem kompensējamie medikamenti šobrīd nepieciešami un tos lieto 25% Latvijas iedzīvotāju. Latvija veselības aprūpes pieejamības ziņā atpaliek ne tikai no attīstītajām Rietumeiropas valstīm, bet arī no Igaunijas un Lietuvas, kur, piemēram, kompensējamo medikamentu budžets uz vienu cilvēku ir par aptuveni 30% lielāks nekā Latvijā (Latvijā - 57 EUR, Lietuvā - 78 EUR, Igaunijā - 80 EUR). Joprojām ir augsti pacientu līdzmaksājumi. Saskaņā ar jaunākajiem Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas aprēķiniem viena insulta pacienta izmaksas sasniedz 6800 EUR gadā, no tiem aptuveni 2000 EUR maksā pats pacients.
Senioru un pacientu organizācijas norādījušas, ka lēmumu pieņēmējiem jādomā ilgtermiņā un uz veselības budžeta palielināšanu jāraugās kā uz investīciju, nevis izdevumiem, jo katrs eiro, kas tiks ieguldīts ambulatorās aprūpes uzlabošanā un medikamentu pieejamībā, nesīs atdevi jau tuvākajos gados, samazinot valstij izmaksas, kas rodas no invaliditātes, cilvēku nespējas strādāt, pāragras mirstības.
"Aicinām palielināt veselības aprūpes budžetu, uzlabot ārstēšanās pieejamību un veicināt ārstēšanās kvalitātes uzlabošanu! Valsts pārvaldē jāsāk domāt caur ekonomikas prizmu un priekšplānā jānoliek cilvēks. Nenoliedzami nepieciešami uzlabojumi pašā veselības aprūpes sistēmā, tomēr vienlaikus ir skaidrs, ka tieši pacienti būs cietēji, ja veselības aprūpes budžets netiks palielināts jau nākamajā gadā. Cilvēki nespēs samaksāt par zālēm, ārstēšanos un sagaidīt rindas pie speciālistiem," uzskata Sirds un asinsvadu slimību pacientu biedrības ParSirdi.lv vadītāja Inese Mauriņa.
Savukārt Rīgas aktīvo senioru alianses valdes priekšsēdētāja Terēzija Mackare uzskata - seniori ir tā sabiedrības daļa, kuru valdībai vajadzētu spēcināt: "Seniori lielā mērā veidojuši šo valsti, un ir svarīgi, lai viņi justos valstij vajadzīgi arī tad, kad sāk klibot veselība un ir nepieciešama papildu palīdzība - nokļūšanai pie ģimenes ārsta, konsultāciju saņemšanai pie speciālista vai operācijas veikšanai. Ieguldījums viņu veselībā ir ieguldījums darba spējās, kas parīt vainagosies ar lielāku ekonomisko aktivitāti un mazāku slogu uz sociālo budžetu."
Arī Latvijas Samariešu apvienības direktors Andris Bērziņš aicina darboties kopā: "Ir zināmi vairāki sociālie pakalpojumi, kuru izmantošana būtiski atslogotu veselības aprūpes budžetu, bet tie netiek integrēti, jo ir cita resora atbildība. Tāpat iespējama plašāka sadarbība ar dažādām institūcijām reģionos, kas palīdzētu nodrošināt sasniedzamību, bet tās tiek izmantotas nepilnīgi, jo atrodas citā administratīvajā padotībā. Lai palīdzētu cilvēkiem, katram, protams, vajag rūpēties par savu mazo puzles gabaliņu, tomēr ir jāredz arī bildes kopskats."