Tukuma novads ir viens no tiem, kas jau tagad gatavo savus ieteikumus jaunajam pašvaldības sasaukumam. "Pie šā jautājuma strādājam ļoti enerģiski. Esam izveidojuši pat sešas apakšgrupas, katram izglītības sektoram savu, piemēram, interešu, profesionālās ievirzes, izglītības pārvaldības. Liels pluss ir tas, ka jaunās teritorijas iekļaujas bijušā Tukuma rajona robežās un izglītības iestādes ir savstarpēji pazīstamas. Tas dod drošības sajūtu," Dienai stāsta Tukuma novada Izglītības pārvaldes vadītāja Dace Strazdiņa. Šogad viss paliks vēl pa vecam. Vienīgi cerot, ka Tukuma Raiņa ģimnāzija, apvienojoties ar Tukuma 2. pamatskolu, beidzot iegūs valsts ģimnāzijas statusu. Taču D. Strazdiņa nenoliedza – vidusskolas gaida pārmaiņas, jo "izskatās, ka kādas ir par daudz".
Arī Preiļu novadā izveidota darba grupa, lai apkopotu informāciju (skolēnu skaits, izmaksas uz vienu skolēnu, pedagogu sastāvs utt.) par katru izglītības iestādi piecu gadu griezumā un sniegtu jaunajai domei savus ieteikumus. "Attiecībā uz vidusskolām – ir zināms, ka Vārkavā tās vairs nebūs. Ļoti iespējams, ka arī Riebiņos ne. Tāpat uz jautājuma ir Preiļu 2. vidusskolas statuss. Varbūt izdosies saglabāt Aglonas vidusskolu," atklāja Preiļu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis. Viņš norādīja, ka novadā jau iepriekšējos gados ir sakārtots skolu tīkls un lauku teritorijā ir palikušas tikai divas pamatskolas – Salas un Pelēču. Tās bija būtiski saglabāt, jo atrodas uz novada robežām. Ja tās slēgtu, skolēni aizietu uz blakus novadiem un tad Preiļu pašvaldība būtu zaudētāja. Abās ir saglabāts internāts. "Lai ko arī nerunātu, tomēr laukos skolai ir svarīga sociālā funkcija, mazturīgajām un ne tām sociāli labvēlīgākajām ģimenēm internāta pakalpojumi ir ļoti būtisks atbalsts," uzsvēra Zagorskis.
Saldus novada un Brocēnu novada pārstāvji regulāri tiekas, lai izvērtētu esošo izglītības iestāžu tīklu pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ieteiktās metodikas, sacīja Saldus novada Izglītības pārvaldes vadītāja Saulcerīte Levica. Viņai ir prieks, ka beidzot valstī ir virzība uz kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem rādītājiem. Runājot par Saldus novadu, tajā skolu tīkls ir sakārtots: patlaban ir trīs vidusskolas, septiņas pamatskolas un trīs sākumskolas, kuras, lai gan pašvaldībai izmaksā dārgi, ir saglabātas, lai bērni varētu mācīties tuvāk savai dzīvesvietai, turklāt skolu piedāvātās programmas ir atšķirīgas. Vidusskolas šobrīd izpilda kvantitatīvās prasības, tāpēc par to reorganizāciju nav tuvākajā laikā jādomā. Taču par Brocēnu novada divām pamatskolām gan jaunajam sasaukumam būs galva jālauza, jo tajās nav pat pussimts bērnu. Lēmumi būs atkarīgi no tā, cik radikāli noskaņoti būs deputāti, piebilda Levica.
Kuldīgas novadā skolu tīkla sakārtošana nav vietvaras darba kārtībā, jo izglītības iestāžu, tostarp vidusskolu, optimizācija jau notikusi. Tā Kuldīgas 2. vidusskola jau pārtop par pamatskolu. Atklāts jautājums ir par Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolu. Savulaik, tiekoties ar IZM, pašvaldība lūdza šo skolu atļaut saglabāt kā izņēmumu, proti, ar mazāku skolēnu skaitu vidusskolas posmā, teica Kuldīgas novada Izglītības un sporta pārvaldes vadītāja Santa Dubure. Viņasprāt, šis jautājums aktualizēsies gada otrajā pusē. Tad nāksies izskatīt Alsungas novada vidusskolas likteni. Patlaban to beidz četri 12. klases skolēni. Ja neizdosies 10. klasi nokomplektēt, tad skaidrs, ka būs jālemj par tās reorganizāciju. Nav skaidrs, kas notiks ar Skrundas vidusskolu, jo arī tur skolēnu skaits nav pietiekams. Pamatskolu grupā varētu būt runa par Laidu pamatskolu. Vilgāles pamatskola jau šajā mācību gadā pārtapa par sākumskolu. Pārējās sešās lauku skolās 1.–9. klasē vidēji mācās 70–80 skolēnu, darbojas arī pirmsskolas grupas, tāpēc vismaz šobrīd tās šajā statusā var darboties.
Aizkraukles novadā attīstības plānošanas darba grupā runāts par infrastruktūru, izglītības programmām, bērnudārzu vietu skaita pietiekamību, speciālistu nepieciešamību, taču ne par skolu tīkla optimizāciju. Lai gan mēģināts to darīt, tomēr neizdevās ievirzīt īstajās sliedēs, sacīja Izglītības pārvaldes vadītāja Astra Siliņa. Liela problēma ir ceļu tīkls, kas īpaši raizes dara pavasaros un rudeņos, kad, piemēram, uz Sunāksti, kur šogad slēdza skolu, nevar izbraukt ar vieglo automašīnu.
Savukārt Jēkabpils novadā šī problēma nav kustināta, tāpēc nevar neko komentēt, atzina Izglītības pārvaldes vadītāja Anda Ķiploka.