Likumprojekts tiks skatīts Ārlietu komisijā, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā un Nacionālās drošības komisijā. Par likumprojektu nobalsoja 70 parlamentārieši, bet pret to balsoja 18 partiju "Latvija pirmajā vietā" (LPV) un "Stabilitātei" deputāti.
Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (JV) pauda, ka, ja atteikšanās no kājinieku mīnu konvencijas spēj palielināt Latvijas aizsardzības spējas, tad nedrīkst būt šaubu par izvēli.
"Ir svarīgi parādīt visiem un ikvienam, ka demokrātijas nav vājas, ka tās ir gatavas aizsargāt sevi ar visiem pieejamiem līdzekļiem un ieročiem, un ka ikvienam, kurš mēģinās liegt mums mūsu brīvību, nāksies maksāt par to ārkārtīgi augstu cenu," klāstīja politiķis.
LPV deputāts Edmunds Zivtiņš kritizēja ieceri izstāties no Otavas konvencijas. Viņaprāt, iecere norāda uz politisko tuvredzību, vēstures un esošās situācijas neizvērtēšanu. Pēc viņa vārdiem, tas ir politisks lēmums, bet politiķiem jārēķinās ar to, ka Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandierim būs jāpārskata aizsardzības plāni un jāprārdala resursi. Zivtiņa ieskatā tādējādi tiks pasliktinātas valsts aizsardzības spējas.
Līdzīgu likumprojektu bija iesnieguši Nacionālās apvienības deputāti, ko deputāts Jānis Dombrava (NA) aicināja arī nodot skatīšanai komisijās, jo tas, viņaprāt, esot sagatavots juridiski korektāk. Parlamenta vairākums to noraidīja.
Plānots, ka Latvija no konvencijas izstāsies sinhroni ar Igauniju, Lietuvu un Poliju, norāda Ārlietu ministrijā (ĀM).
ĀM skaidro, ka šī konvencija pieņemta Oslo 1997.gada 18.septembrī, bet tā stājās spēkā 1999.gadā. Tai pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstu, arī lielākā daļa Rietumvalstu. Konvencijai nav pievienojusies Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna.
Konvencijas dalībvalstis apņemas nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas, kā arī tās neizstrādāt, neražot un neiegūt citādā ceļā, neuzglabāt, nesaglabāt vai nevienam tieši vai netieši nenodot.
Tāpat konvencijas dalībvalstis apņemas nekādā veidā nepalīdzēt, neatbalstīt vai nemudināt nevienu uz darbībām, kuras jebkurai dalībvalstij ir aizliegtas saskaņā ar konvenciju. Katra dalībvalsts apņemas arī iznīcināt visas kājnieku mīnas vai nodrošināt to iznīcināšanu saskaņā ar konvencijas noteikumiem.
Brīdī, kad tika lemts par Latvijas pievienošanos Otavas konvencijai, nebija militāru, stratēģisku vai drošības apsvērumu, kādēļ Latvijai tai nepievienoties, savukārt patlaban drošības situācija Baltijas reģionā ir mainījusies, norāda ĀM.
Ministrijā atzīmē, ka, īstenojot pilna mēroga agresiju pret Ukrainu, Krievija ir parādījusi, ka tā neievēro suverēno valstu teritoriālās robežas un starptautiskās tiesības. Tāpēc Latvijai ir būtiski saglabāt izvēles brīvību un rīcības elastību pielietot dažādas ieroču sistēmas un risinājumus, lai stiprinātu atturēšanu un valsts aizsardzību, uzsver ĀM.
Atsaucoties uz karadarbība Ukrainā, ministrijā norāda, ka nevadāmās pretkājnieku mīnas kombinācijā ar citām mīnām un ieroču sistēmām palielina aizsardzības spēku letalitāti, aizkavējot vai apturot Krievijas masveida kustību. Tāpat ĀM secina, ka pašreizējās reģionālās drošības situācijas kontekstā Otavas konvencija ierobežo Latvijas aizsardzības iespējas, pilnībā izslēdzot efektīva militārās aizsardzības līdzekļa - kājnieku mīnu - izmantošanu.
ĀM piebilst, ka jautājums par izstāšanos no konvencijas ir aktualizēts arī citās reģiona valstīs, paverot iespēju solidāri un vienoti pieņemt lēmumu par izstāšanos. Ņemot vērā drošības situācijas izmaiņas reģionā, Latvijas aizsardzības vajadzības, konsultācijas ar sabiedrotajiem, kā arī, lai apliecinātu solidaritāti un vienotību ar citām reģiona valstīm, aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) ir rosinājis Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas kopīgā paziņojumā ar Igaunijas, Lietuvas un Polijas aizsardzības ministriem, atgādina ĀM.
Konvencija arī paredz, ka katra dalībvalsts, īstenojot savu nacionālo suverenitāti, ir tiesīga izstāties no tās. Dalībvalsts paziņo par izstāšanos visām pārējām dalībvalstīm, ANO ģenerālsekretāram un ANO Drošības padomei. Izstāšanās stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad izstāšanās dokumentu ir saņēmis depozitārijs. Attiecīgi pēc tam Latvijai būs tiesības un iespēja izmantot, iegādāties vai ražot kājnieku mīnas.
ĀM uzsver, ka Latvija turpinās ievērot starptautiskās saistības, tostarp humānās tiesības, vienlaikus nodrošinot savas drošības vajadzības.
Ministrijā arī atzīmē, ka jebkāda iespējamā nevadāmo pretkājnieku mīnu iegāde, izvietošana un izmantošana būs atkarīga no militārās loģikas un nepieciešamības, kā arī aizsardzības spēju attīstības prioritātēm un pieejamā finansējuma.
LETA jau rakstīja, ka Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas aizsardzības ministri panākuši reģionālu vienošanos savu robežu stiprināšanai rekomendēt valstu izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu.
Latvijas valdība 18.martā nolēma sākt procesu, lai Latvija izstātos no konvencijas.