"Noslīkušais ir bēda tuviniekiem - pārējiem tā ir tikai statistika," tiešs ir ārsts psihiatrs Andris Saulītis. Viņš norāda - kamēr cilvēka nāve kādai no ietekmīgajām industrijām nenesīs zaudējumus, Latvijas varas iestādes neko nedarīs, lai situāciju mainītu saknē: "Cik efektīvi ar iedarbīgām sociālajām kampaņām izdevās samazināt ceļu satiksmes negadījumu un dzērājšoferu skaitu! To veidošanu lobēja apdrošinātāji, kam katra avārija maksā naudu, turklāt dzērājs uz ceļa rada bailes pašiem naudas dalītājiem, jo apdraud arī viņu dzīvību, turpretī slīkonis neapdraud nevienu - lai slīkst, pats vainīgs, ka lien, kur nevajag!"
Visas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) sociālās kampaņas pret braukšanu reibumā tapušas par Obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas līdzekļiem, un katru no tām atbalstījusi kāda apdrošināšanas kompānija, lai it kā "celtu iedzīvotāju apziņas līmeni".
Taču skaitļi, aiz kuriem stāv noslīkušo aprāvušās dzīves un piederīgo
sēras, signalizē, ka ir pēdējais brīdis darīt kaut ko lietas labā,
jo pēdējos astoņos gados ūdens Latvijai laupījis 1515 cilvēku. Ūdens Latvijā paņem divtik vairāk dzīvību nekā ceļu satiksmes
negadījumi - pagājušajā mēnesī glābēji izvilka 37 noslīkušos, bet
šogad kopumā - jau 110. Taču patiesais skaits ir vēl lielāks, jo ne
vienmēr talkā tiek aicināti ūdenslīdēji, līdz ar to statistika
izmētāta pa visu atbildīgo dienestu reģistriem, bet vēl neesot
apkopota.
Glābēji esot sprieduši par sociālās kampaņas nepieciešamību, taču atdūrušies pret finansējumu. "Rupji rēķinājām, ka viena kampaņa izmaksātu ap 100 tūkstošiem eiro, taču tādas naudas mums nav. Turklāt daudz atkarīgs no laikapstākļiem - vēsās vasarās noslīkušo skaits ir daudz mazāks, tāpēc var gadīties, ka naudas ieguldījums tādā kampaņā neizrādītos tik efektīvs," skaidro Vetere.
Tiesa, pērn ugunsdrošības uzraudzības inspektori ir nolasījuši teju trīs tūkstošus lekciju par dažādiem drošības jautājumiem, organizēti 130 konkursi un sacensības skolēniem. Nesen par Eiropas Savienības finansējumu tapa četras īsfilmas bērniem Bīstamā robeža - vienā no tām runāts arī par drošu peldēšanos.
Visu rakstu lasiet trešdienas, 20.augusta, laikrakstā Diena!