Sliedes pāri strēlnieku nocietinājumiem

vairākums atradumu ir 20. gadsimta militārās vēstures liecības. Viena no zīmīgākajām vietām ir Ķekavas novadā, Ķekaviņas upes krastos, tuvu tagadējai šosejai A7, kur 1916. gada martā un jūlijā notikuši pirmie nozīmīgie latviešu strēlnieku bataljonu uzbrukumi vāciešu pozīcijām cerībā fronti virzīt tālāk Bauskas virzienā. Pēc Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta zinātniskā asistenta Klāva Zariņa teiktā, plānotajā dzelzceļa posmā iespējams pētīt ne tikai latviešu strēlnieku virzību, bet arī ierakumu veidošanu Pirmajā pasaules karā.

"Pie Ķekaviņas upes latviešu strēlnieki 1916. gadā izcīnīja pirmās lielās kaujas, aizstāvot Rīgu pret vāciešiem. Krievu un vācu nocietinājuma līnijas iezīmē tranšeju un zemnīcu sistēmas, bet purvainajā joslā, kas atdalīja karojošās puses, joprojām samanāmas šāviņu izrautās bedres," stāstīja Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta speciālistu grupas vadītājs Valdis Bērziņš. Kultūrvēsturisko liecību apzināšanas laikā tiek uzmērītas trases joslā esošo aizsargbūvju paliekas, pirms dzelzceļa būvniecības ar arheoloģiskām metodēm šie objekti būs jāizpēta sīkāk. Viens no piemēriem ir latviešu strēlnieku izmantotā zemnīca. Lai arī tajā iekļūt nav iespējams, skenējot to ar speciālām iekārtām, iekšpusē fiksēti pat plīts riņķi un citas iekārtojuma detaļas.

Arheologs Mārcis Kalniņš pastāstīja, ka Ķekavas novada mežos Pirmajā pasaules karā notikusi intensīva, bet neprecīza bombardēšana, tāpēc Rail Baltica būvniecības laikā jārēķinās ar neprognozējami daudziem artilērijas lādiņu atradumiem. Apstaigājot teritorijas ar metāla detektoriem, tie uz pazemē gulošajām kara laika liecībām reaģējuši nepārtraukti. Teritoriju izpētes procesā vairākkārt nācies izsaukt sapierus, piebilda K. Zariņš. Daudzi no lādiņiem būs nesprāguši, var gadīties arī ar šrapneļiem un pat zarīna gāzi pildīti lādiņi, atsaucoties uz paša pieredzētajiem atradumiem, par darbā paredzamo bīstamību stāstīja M. Kalniņš. Tāpat būs ne mazums karavīru mirstīgo atlieku atradumu.

Paredzēts, ka Rail Baltica Latvijā būs 870 kilometru gara Eiropas sliežu platuma (1435 milimetri) dzelzceļa līnija, pa kuru vilciens brauks ar maksimālo ātrumu 249 km/h, lai savienotu Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni. Iepriekš izskanējis, ka dzelzceļa izbūvei jāsākas nākamgad.