Viens no izcilākajiem Latvijas valsts un sabiedriskajiem darbiniekiem Z.A.Meierovics bija pirmais Latvijas Republikas ārlietu ministrs. Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas 1918.gada 18.novembrī Latvijas Tautas padome Z.A.Meierovicu par jaunās valsts ārlietu ministru iecēla 19.novembrī. Viņa vadībā tika izveidots Latvijas ārlietu resors – Ārlietu ministrija ar diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību tīklu ārvalstīs, nosakot valsts ārpolitikas pamatvirzienus un uzdevumus.
Z.A.Meierovics veica tālredzīgu diplomātisko darbību un sekmīgus organizatoriskos pasākumus, lai mūsu valsts tiktu starptautiski atzīta de iure. Tas tika piepildīts 1921.gada 26.janvārī. Ne mazāk svarīgi Latvijas valstiskās neatkarības nosargāšanā bija 1920.gadā noslēgtie miera līgumi ar Padomju Krieviju un Vāciju. Ar šķīrējtiesas starpniecību tika noteiktas Latvijas – Lietuvas un Latvijas – Igaunijas robežas. Neatlaidīgi un dinamiski viņš centās realizēt ideju par Baltijas valstu saskaņotu darbību starptautiskajā arēnā, nodibinot šo valstu savienību jeb antanti.
Divas reizes Z. A. Meierovics ieņēma Latvijas ministru prezidenta posteni, palikdams arī ārlietu ministra amatā. Bija Satversmes sapulces un Pirmās Saeimas loceklis.
Jāatgādina, ka Z.A.Meierovics dzimis 1887.gada 5.februārī Durbē.
Piektdien Ārlietu ministrijā no par godu Latvijas Republikas pirmā ārlietu ministra Z.A.Meierovica 125.dzimšanas dienai notika speciālās aploksnes zīmogošana, ko organizēja Latvijas Pasts sadarbībā ar Ārlietu ministriju. Pieminot Latvijas pirmo ārlietu ministru Z.A.Meierovicu viņa 125.dzimšanas dienā, kā arī par godu Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure 91.gadadienai Ārlietu ministrijā notika pieņemšana. 26.janvārī de iure dienā Meža kapos Z.A.Meierovica atdusas vietā Ārlietu ministrijas pārstāvji nolika ziedus. Tāpat Ārlietu ministrijā, Z.A.Meierovica zālē, apskatāma Z.A.Meierovicam veltīta izstāde.