"Visās deklarācijas sadaļās, lai arī premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) lūgusi ietvert tikai praktiski izpildāmas lietas, ierakstītas arī teju neizpildāmas lietas," Dienai norādījusi Viņķele. Tās deklarācijā iekļuvušas, pakļaujoties vai nu kāda atsevišķa koalīcijas partnera, vai sabiedrības grupas spiedienam.
Jāatgādina, ka finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) jau pēc šā gada budžeta apstiprināšanas norādīja, ka nākamā gada budžeta fiskālās iespējas jaunām iniciatīvām ir teju izsmeltas. Viens no valdības sociālajiem partneriem NTSP dalībnieks - Latvijas darba devēju konfederācija - jau paudis, ka šādu iniciatīvu neatbalsta. Tāpat vairāki sociālekonomikas eksperti savulaik Dienai norādījuši, ka daudz efektīvāki instrumenti nabadzības un sociālās nevienlīdzības mazināšanai būtu nevis minimālās algas, bet ar nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšana.
Skaidrojot, kā šāda iniciatīva nonākusi deklarācijā, Viņķele atzinusi, ka tas bijis arodbiedrību kategorisks uzstādījums un spiediens. Eksministre gan uzskata, ka ir lietderīgākas iespējas. "Ja arī pēkšņi atrastos kādi brīvi līdzekļi, tos daudz vērtīgāk būtu novirzīt ar nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšanai," pārliecināta arī Viņķele.
Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) gan problēmu nesaskata: lai gan konkrēti solījumi nav iespējami, vērtīga būšot jau diskusijas atsākšana. Ministrs Dienai arī pieļāva, ka sarunās varētu izkristalizēties citi efektīvāki veidi nabadzības mazināšanai, kā piemēru minot to pašu neapliekamā minimuma paaugstināšanu.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas laikrakstā Diena!
LOGIKA