Tiesa atjaunoja tiesvedību lietās, kurās apstrīdēta vairāku Kriminālprocesa likuma normu atbilstība Satversmes 92.pantā noteiktajām tiesībām uz taisnīgu tiesu.
Šajās lietās apstrīdētās normas nosaka kārtību, kādā pārsūdzams tiesas lēmums par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, pieeju procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem, kā arī regulē noziedzīgi iegūtas mantas pierādīšanu.
Lēmumi par tiesvedības atjaunošanu pieņemti, jo ir stājies spēkā Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedums apvienotajās lietās, kas pieņemts, atbildot uz ST lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu.
Nesen apstiprinātais ST tiesnesis Juris Juriss iepriekš vadīja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļu, kas piemēroja apstrīdētās normas. ST norāda, ka tiesnesis, iespējams, varētu lemt par sevis atstatīšanu no lietas izskatīšanas.
Atbilstoši likuma "Par tiesu varu" 14.panta pirmajai un otrajai daļai tiesnesim sevi jāatstata no lietas izskatīšanas, ja viņš personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai ja ir citi apstākļi, kas rada šaubas par viņa objektivitāti, kā arī likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" paredzētajos gadījumos.
Savukārt ST likuma 25. panta trešā daļa noteic, ka, ja ST lietu izskata pilnā sastāvā, tajā ir visi ST tiesneši, kurus veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi nekavē piedalīties tiesas sēdē. Ar objektīviem apstākļiem šīs normas izpratnē saprotamas arī situācijas, kad tiesnesis sevi atstata no lietas izskatīšanas. ST procesā tiesnesis sevi atstata pirms lietas izskatīšanas uzsākšanas.
Jau vēstīs, ka no pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka komersanta mantai ar izmeklētājas lēmumu uzlikts arests. Vēlāk izmeklētāja pieņēmusi lēmumu sākt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu un nodot materiālus par noziedzīgi iegūtu mantu izlemšanai tiesai.
Ar Ekonomisko lietu tiesas (ELT) lēmumu daļa no komersanta īpašuma atzīta par noziedzīgi iegūtu un noteikta tās konfiskācija valsts labā, bet daļā process par noziedzīgi iegūtu mantu izbeigts.
Minēto lēmumu pārsūdzēja gan komersanta pārstāvis, gan pati izmeklētāja. Rīgas apgabaltiesa vēlāk atcēla ELT lēmumu daļā, ar kuru bija nolemts izbeigt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, arestēto mantu - naudas līdzekļus - atzīstot par noziedzīgi iegūtu un nosakot tās konfiskāciju valsts labā.
Komersants uzskata, ka apgabaltiesas lēmums par tam piederošās mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu neatbilst Kriminālprocesa likuma prasībām. Taču Kriminālprocesa likuma 631.panta trešā daļa liedz pārsūdzēt apgabaltiesas lēmumu, tādējādi neļaujot celt iebildumus pret lēmumu pēc būtības, kā arī iebilst pret nepareizu materiālo un procesuālo tiesību normu piemērošanu. Proti, komersantam esot liegtas iespējas lūgt izvērtēt Rīgas apgabaltiesas lēmuma tiesiskumu, tādēļ esot aizskartas tam Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz taisnīgu tiesu.