Viņaprāt, KNAB, turpinot iesākto darbu, birojs varētu "pacelt lielākas koruptīvas shēmas". "To jau arī tagad KNAB pamazām sāk darīt, jo trīs, četrus gadus atpakaļ es nezinu, vai mēs varētu atklāt tādas lietas kā Latvenergo, Daimler, jo tur nepieciešams ne tikai ieguldījums, Latvijā iekšienē sadarbojoties ar citām tiesībsargājošām struktūrām, bet arī sadarbība starptautiskā līmenī," uzsvēra J.Streļčenoks.
Žurnālam KNAB vadītājs skaidroja, ka KNAB saliedēšana ir primārais, kādēļ viņš pretendēja uz šo amatu. "Mans priekšstats ir, ka šeit strādā cilvēki, uz kuriem var paļauties un kuriem var uzticēt uzdevumus un zināt, ka viņi tos izpildīs. Es gribu izdarīt tā, lai primārais būtu KNAB darbinieks un šis darbinieks visus savus spēkus veltītu tikai tiem uzdevumiem, kāpēc viņš vispār ir pieņemts darbā," teica KNAB vadītājs.]
Viņš prāto, ka pirmkārt, darbiniekiem jāpilda godīgi savi amata pienākumi. "Pildīt, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, un, lai arī tie lēmumi, kurus es pieņemu, būtu ar kolektīvu izrunāti un saprotami. Otrkārt, lai darbiniekiem būtu tehniskais nodrošinājums, lai viņi nedomātu par kaut kādiem saimnieciskiem jautājumiem. Vēl viens no stingriem nosacījumiem, ko arī esmu teicis, ka man nav pieņemamas kaut kāda veida intrigas. Ja ir savstarpējas domstarpības, tad esmu atvērts, lai darbinieki var nākt pie manis izrunāt domstarpības, ja nav kopīgu risinājumu ar struktūrvienības vadītāju," teica J.Streļčenoks.
KNAB vadītājs uzskata, ka viens no veidiem, kā apkarot korupciju, ir normatīvo aktu izmaiņas. "Piemēram, mums jau sen bija iesniegta koncepcija par korupcijas risku mazināšanu valsts un pašvaldību iestādēs, kas, piemēram, nosaka, ka būtu veicami atklāti konkursi, ieceļot amatpersonas. Tas pats attiecībā uz lobēšanu - lai iestāde atklāti publiskotu, vismaz mājaslapā ievietotu informāciju par to, kas atnāca par kādu jautājumu, ar kādu personu runāja," skaidroja J.Streļčenoks.
Kā vēl veicamas izmaiņas likumdošanā KNAB vadītājs žurnālam min par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību finansējuma piešķiršanu nevalstiskajām organizācijām. "Piemēram, nupat nesen medijos bija minēts fakts, ka naudas līdzekļi lielos apmēros izdalīti Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK) un ka nav atklāti redzams, kur tie izmantoti, nav publiski zināmas ne konkrētas amatpersonas, kas lēmušas, kāpēc. Nav arī atklāti redzams, kur nauda izlietota, vai tiešam sportam vai ne tikai sportam. Un šāda situācija jau ir ne tikai par LOK, bet arī par citām organizācijām," uzsvēra J.Streļčenoks.
Uz jautājumu, vai KNAB pietiekami informē sabiedrību par kriminālprocesiem, kuru izmeklēšana ievelkas ilgākā laikā, J.Streļčenoks atbildēja, ka ir normāli, ka parasta lieta tiek izmeklēta vidēji divus, trīs mēnešus un pēc tam tiek nodota prokuratūrai. "Tās trīs lielās lietas - Latvenergo, Daimler un tā sauktā oligarhu lieta, tur tās robežas ir ne tikai Latvijas ietvaros. Piemēram, Latvenergo lietā nosūtīti vairāk nekā 40 tiesiskās palīdzības lūgumi 14 valstīm, līdz ar to, protams, termiņš ir ļoti liels un mēs periodiski informējam. Varbūt šeit ir pamats padomāt, kādā veidā mēs varētu regulāri informēt, neteikt par termiņiem, pierādījumiem, bet informēt vismaz par tām aktivitātēm, cik ir nosūtīti pieprasījumi, cik saņemtas atbildes, cik vēl nepieciešams izdarīt - tas, iespējams, ir tas, par ko var informēt vairāk," skaidroja KNAB vadītājs.