Viļņā un Tallinā MPI uzlabojās straujāk, sasniedzot attiecīgi 127.8 un 171.8 punktus. Tātad mājokļu pieejamība Rīgā saglabājas labāka nekā Viļņā, bet sliktāka nekā Tallinā.
Rīgā mājokļu pieejamību 2012.gada 4.ceturksnī uzlaboja 2.3% liels neto darba algu kāpums, kā arī dzīvokļu cenu samazināšanās par 1% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Tikmēr procentu likmes palika nemainīgas 3.4% līmenī. Jāņem gan vērā, ka mājokļu iegādes darījumu skaits Rīgā joprojām ir salīdzinoši neliels, līdz ar to mājokļu cenas var svārstīties ceturksni no ceturkšņa.
„Šobrīd mājokļu pieejamība Rīgā ir labākā kopš 2005.gada, tas nozīmē, ka mājsaimniecībām pašlaik ir vieglāk nekā iepriekš atļauties ikmēneša mājokļa kredīta maksājumus. To nosaka gan vēsturiski zemās procentu likmes, gan pakāpenisks algu kāpums, un, lai gan pērn kopumā dzīvokļu cenas ir pieaugušas par teju 7%, tās joprojām ir zemākās Baltijas galvaspilsētu vidū,” saka Kristilla Skrūzkalne, Swedbank ekonomiste.
Tallinā MPI pieauga, galvenokārt pateicoties darba samaksas kāpumam par 5.9%. Lai gan mājokļu pieejamību pozitīvi ietekmēja procentu likmju kritums par 13 bāzes punktiem, to nokompensēja dzīvokļu cenu pieaugums par 2.4%.
Viļņā mājokļu pieejamība uzlabojās visstraujāk, un to galvenokārt nodrošināja dzīvokļu cenu krišanās par 4.9% un procentu likmju samazināšanās par 32 bāzes punktiem. Arī darba algu kāpums par 3% pozitīvi ietekmēja mājokļu pieejamību, tomēr mazākā mērā.
Rīgā „standarta” mājsaimniecībai kredīta apkalpošanai pērnā gada 4.ceturksnī bija jāspēj novirzīt 162 eiro jeb aptuveni 114 lati mēnesī (salīdzinot ar 119 latiem pirms gada), kas nepārsniegtu 30% no mājsaimniecības ikmēneša pēcnodokļu ienākumiem. Savukārt Tallinā un Viļņā tas būtu 203 un 217 eiro (jeb 143 un 152 latu).
Laika posms, kas nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai, samazinājās visās Baltijas valstu galvaspilsētās: Rīgā un Tallinā gandrīz par vienu mēnesi, attiecīgi līdz 25.5 un 26 mēnešiem, savukārt Viļņā tas samazinājās par divarpus mēnešiem līdz 34 mēnešiem.