Ņemot vērā, ka mazākās Eiropas valstīs potenciālais enerģijas ieguves apjoms no vēja parkiem jūrā ievērojami pārsniedz valstī nepieciešamo, ir būtiski nodrošināt taisnīgu izmaksu un ieguvumu sadali jaunu starpsavienojumu, infrastruktūras attīstībai. Sagaidāms, ka atkrastes vēja elektrostacijas, piemēram, Elwind (kas varētu būt Latvijas pirmais atkrastes vēja parks pēc 2030. gada), Latvijai sniegs elektroenerģijas eksporta potenciālu. Pirms gada trīs Baltijas valstis un Vācija parakstīja kopīgu nodomu protokolu par starpsavienojuma Baltic WindConnector izveidi, kas paredz Baltijas jūras dzelmē starp Vāciju un Baltijas valstīm ieguldīt apmēram 750 kilometrus garu elektroenerģijas pārvades kabeli. Šobrīd tiek veikta izmaksu un ieguvumu analīze, aplēšot ieguvumus gan Baltijas, gan Vācijas patērētājiem un elektroenerģijas ražotājiem. Tāpat Latvijas attīstības dokumentos ir minēts nākotnē iespējams starpsavienojuma projekts ar Zviedriju – LaSGo (Latvia–Sweden–Gotland). P
otenciālu starpsavienojumu izbūvē ar Vāciju un Zviedriju jāņem vērā šo reģionu elektrības cenas. Tā vidējā biržas elektrības cena šogad Latvijā ir 82,19 eiro par megavatstundu (līdz jūlija sākumam), pērn – 93,89 eiro/MWh, aizpērn – 226,91 eiro/MWh. Savukārt, piemēram, Vācijā šogad – 67,91 eiro/MWh, pērn – 95,18 eiro/
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 3. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00