Daudzos gadījumos Tiesībsarga birojs risinājis problēmu individuāli, savukārt iesniegumi, kas ir Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) kompetencē, pārsūtīti dienestam.
Tiesībsargs skaidroja visbiežāk uzdotos jautājumus – kam jāpērk dienasgrāmatas un jāfinansē ekskursijas? Dienasgrāmatas, pēc tiesībsarga skaidrotā, ir obligāts, ar mācību procesa organizēšanu, saistīts dokuments, tāpēc dienasgrāmatas ir jāpērk izglītības iestādēm.
Savukārt attiecībā uz ekskursijām finansēšanas jautājums dalās atkarībā no ekskursiju mērķa. Ja paredzēta mācību ekskursija, kas saistīta ar valsts izglītības standartā noteikto zināšanu un prasmju apguvi, kas varētu būt mākslas muzeju un izstāžu apmeklēšana, vai kādas kultūrvēsturiskas vietas apskate – nešaubīgi, šādā gadījumā ekskursija ir jāfinansē skolai vai pašvaldībai.
Savukārt izklaides ekskursijas ir jāfinansē vecākiem. Jansons gan piebilda, ka arī izklaides ekskursijās skolai ir jānodrošina tiesiskās vienlīdzības princips – gadījumā, ja kāda bērna vecāki nevar samaksāt par plānoto ekskursiju, skolai ir jārod risinājums.