To LTV raidījumā “De facto” atzina TM Krimināltiesību departamenta direktore Indra Aizupe, norādot, ka šis nav pirmais gadījums, ka ministrija tiesību praktiķiem palīdz piemērot likumu normas.
"Tur ir saliktas daudzas lietas pa plauktiņiem, jo tā izpratne bija kaut kādā mirklī sašķobījusies. Mēs neuzskatām, ka tā ir kaut kāda iejaukšanās tiesu varā. Tas tā nav jāuztver. Pilnīgi noteikti, nē," skaidroja Aizupe.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs savukārt atkārtoti pauda uztraukumu par to, ka ministrija izdevusi dokumentu, kā minētais ECT spriedums jāvērtē. Viņaprāt, tas nonāk pretrunā varas dalīšanas principam: "Tas nav normāli, ka tie, kas izstrādā likumus, arī izstrādā instrukcijas tiesnešiem kā šos likumus piemērot,” raidījumā pauda Strupišs. Viņš atturējās paust nostāju, vai Latvijā drīkstētu konfiscēt naudu pirms ir pierādīts pats noziegums. Viņš atzīmēja, ka tiesnešiem jāzina, ka šāds ECT spriedums eksistē, bet tā piemērošana jāvērtē katrā gadījumā atsevišķi.
Zvērināts advokāts Dmitrijs Skačkovs uzsvēra, ka ir nepamatoti teikt, ka šis ir izolēts gadījums, kas uz Latviju neattiecas. “Tā ir diezgan ilgstoša, vispārēja ECT prakse, kura ir jārespektē," pauda advokāts. Pēc viņa uzskata, nedrīkst konfiscēt naudu tikai tāpēc, ka policijas, prokuratūras un tiesas ieskatā nav pietiekoši pierādījumi par tās legālo izcelsmi: "Īpašnieks dzīvo ne tāpēc, lai visu laiku glabātu naudas izcelsmes pierādījumus. Nereti šī ir diezgan veca nauda, kurai ir 20 gadi. Nedomāju, ka ikvienam būs viegli atrast 20 gadus vecu līgumu vai čeku."
Jau ziņots ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielā palāta 19.februārī noraidīja lūgumu izskatīt lietu Yordanov un citi pret Bulgāriju. Tādejādi ECT 2023. gada 26.septembrī pieņemtais lēmums stājās spēkā un tā pārskatīšana augstākajā instancē nenotika.
ECT 2023. gada rudenī šajā lietā atzina, ka mantas atzīšanai par noziedzīgi iegūtu un konfiscēšanai ir jākonstatē tās cēloniskais sakars ar noziedzīgu nodarījumu. ECT uzskata, ka nacionālā tiesa, konfiscējot personas mantu, kuras noziedzīgā izcelsme izmeklēšanā nav tikusi pierādīta, pārkāpj personas pamattiesības uz īpašumu, pieļaujot Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmā protokola 1. panta pārkāpumu.
Janvāra beigās Tieslietu ministrijā par šajā lietā ECT izdarītājiem secinājumiem izstrādāja dokumentu, kuru adresēja tiesām un prokuroriem un kas izraisīja diskusijas juristu aprindās. Ministrija norādīja, ka ECT spriedums balstās tikai uz Bulgārijas tiesiskā regulējuma analīzi un tiesas secinājumi nav atrauti vērtējami no konkrētā Bulgārijas tiesiskā regulējuma. Proti, ECT secinājumi par notiesājoša sprieduma esību un cēloņsakarības konstatēšanas nepieciešamību neesot attiecināmi uz Latvijā esošā procesa par noziedzīgi iegūtu mantu tiesisko regulējumu.