Bērziņš pats norādīja, ka viņam un Dombrovskim bija atšķirīga izpratne par īpašumu nodošanu ebreju reliģiskajām un sabiedriskajām organizācijām, secinot, ka radusies situācija nepieļāva produktīvu ministra darbu. Pēc ministra domām, šāda konflikta situācija varēja ietekmēt tieslietu nozares prioritāros darbus kopumā, ko Bērziņš nevēlējās pieļaut. Tāpēc likumsakarīga bija viņa atkāpšanās no tieslietu ministra pozīcijas.
Par Bērziņa pēcteci amatā kļuva Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK), kuru Saeima amatā apstiprināja 5.jūlijā. Kā uzsvēra tagadējais tieslietu ministrs, viņa galvenās prioritātes ministra amatā ir tiesu darba efektivizēšana. Tāpat ministrs vairākkārt ir izteicies, ka Latvijā tiesu sistēma nav galvenā prioritāte, bet vienlaicīgi tiesas vienmēr tiek kritizētas. Šādu viedokli ministrs nesen pauda arī Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, norādot, ka ministrs no savas puses centīsies darīt visas organizatoriskās lietas, bet ir vajadzīgi finansiālie ieguldījumi, visas valdības pievēršanās šim jautājumam. Bordāns pauž pārliecību, ka dažu gadu laikā, mērķtiecīgi strādājot, var panākt, ka lietas tiesās izskata vismaz piecas reizes ātrāk.
Bordāna vārds šajā vasarā un rudenī daudz izskanēja sakarā ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas priekšsēdētāja Ziedoņa Strazda disciplinārlietu. 7.augustā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāji tiesnesi Strazdu aizturēja aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā saistībā ar iespējamu fiktīvu tiesas darbinieku nodarbināšanu un viņu kontos ieskaitīto finanšu līdzekļu izmantošanu. Šajā kriminālprocesā par aizdomās turēto tika atzīta arī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Skaidrīte Buivide, tomēr pret viņu Bordāns lēma disciplinārlietu nerosināt.
Bordāna ierosinātā disciplinārlieta, nonākusi pie Tiesnešu disciplinārkolēģijas, pirmo reizi tika "izbrāķēta", jo ministrs nebija pienācīgi organizējis saņemto materiālu vispusīgu iepriekšējo pārbaudi. Tomēr Tiesnešu disciplinārkolēģija lietu divās tiesas sēdēs izskatīja un 26.oktobrī nolēma rosināt Saeimai Strazdu atcelt no amata. Lai arī šis Disciplinārkolēģijas lēmums vēlāk tika pārsūdzēts Disciplinārtiesā, tas palika nemainīgs.
Tāpat rezonansi guva Daugavpils tiesas tiesneša Ernesta Joksta disciplinārlieta, kurš par tīšu likuma pārkāpumu kādas krimināllietas izskatīšanā šī gada oktobrī ar Saeimas balsojumu tika atcelts no amata. Disciplinārlietu pret tiesnesi ierosināja bijušais tieslietu ministrs Bērziņš, jo Joksts, pērnā gada 10.novembrī iztiesājot kādu krimināllietu un par pilna sprieduma pieejamības datumu nosakot 24.novembri, bez attaisnojoša iemesla neievēroja to un nepaziņoja, ka pilns spriedums šajā datumā nebūs pieejams. Arī Joksts, līdzīgi kā tiesnesis Strazds, sākotnējo Disciplinārkolēģijas lēmumu pārsūdzēja Disciplinārtiesā, tomēr nesekmīgi.
Grūti TM šajā gadā veicās ar Mediācijas likumprojektu, kas valdībā tika atbalstīts novembra sākumā, lai arī tas valdības sēdēs tika skatīts vairākkārt. Dombrovskis iepriekš izteicās, ka Latvijā nav vajadzīga vēl viena "slēgta kasta, kāda ir Maksātnespējas administrācija", tomēr atzīstot, ka vairs nav jēgas kavēt likuma atbalstīšanu. Tomēr likums vēl nav stājies likumīgā spēkā, jo tas ir jāatbalsta Saeimā.
TM un Bordāns uzsver, ka mediācija būs veiksmīgs instruments, lai veicinātu piekļuvi alternatīvai strīda izšķiršanai, tādā veidā mazinot tiesu noslodzi. Turpmāk mediācija attiecībā uz atsevišķām domstarpību kategorijām varētu būt piemērotākā domstarpību risināšanas metode.
Ministru kabineta komiteja novembra sākumā akceptēja TM izstrādāto koncepciju ieslodzījuma vietām, paredzot, ka jaunā Olaines cietuma būvniecībai no valsts budžeta līdzekļiem piecu gadu laikā tiks atvēlēti 55 495 243 lati. Ministrija paskaidroja, ka cietuma būvniecībai nepieciešamie lēmumi daļēji jau ir pieņemti Ministru kabinetā (MK), atbalstot papildu finansējuma piešķiršanu TM jaunā Olaines cietuma būvniecības procesa uzsākšanai 2013.gadā - 165 663 latu apmērā, 2014.gadā - 2 613 517 latu apmērā, 2015.gadā - 54 123 latu apmērā. Savukārt reālu cietuma būvniecību ministrija plāno sākt 2016.gadā.
Tomēr TM kā vienu no variantiem apsvērs iespēju iegādāties gatavu cietuma projektu no Igaunijas, ko rosināja arī Dombrovskis. Bordāns informēja, ka koncepcijā šāds variants ir iekļauts un šāda iespēja nav izslēgta. Tomēr viņš atgādināja, ka pirkšanas piedāvājums ir tāds pats kā jebkurš - tas var būt gan lētāks, gan arī dārgāks. "Ir jāizskata visi iespējamie piedāvājumi, arī iegādāties gatavu projektu no Igaunijas. Igaunijā ir uzcelti divi, tiek būvēts trešais," klāstīja ministrs. Tuvākajā laikā Tieslietu ministrijas eksperti plāno doties uz kaimiņvalsti, lai runātu par šādu iespēju.