Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Trekno gadu māju ķīlnieki

Pēc trekno gadu daudzdzīvokļu ēku celtniecības un dzīvokļu pirkšanas dzīrēm sākušās nepatīkamas paģiras. Ne vienam vien jaunā dzīvokļa īpašniekam nākas saskarties ar situāciju, ka celtniecības defekti lien laukā cits pēc cita, bet mājas garantijas laiks beidzies, būvnieki bankrotējuši, un nav no kā prasīt atbildību par nekvalitatīvi veiktajiem darbiem.

Ko darīt? Cīnīties par savu taisnību tiesā vai tomēr sakost zobus un vērt vien maciņus vaļā? Pēc Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija secināja – būvniecībā valda bezatbildība, bet būvniecības jomas normatīvais regulējums ir nelīdzsvarots, sarežģīts un satur savstarpēji pretrunīgas normas. Stājās spēkā jauns būvniecības regulējums, kurā galvenie uzlabojumi saistīti ar tādiem jautājumiem kā būvniecībā iesaistīto pušu atbildība un ekspertīzes. 2015.gada sākumā sāka darboties Būvniecības valsts kontroles birojs, kurš kā pirmos darbus uzņēmās sabiedriski nozīmīgo ēku drošības pārbaudes un jauno publiski nozīmīgo ēku būvdarbu kontroli. Taču dzīvokļu īpašniekiem, kuri labajos gados iegādājušies mājokļus jaunajos projektos, kuriem pāris gadus pēc nodošanas ekspluatācijā parādījušies nopietni defekti, no tā maz prieka, jo par būvnieku brāķa novēršanu iedzīvotājiem būs jāmaksā no savām kabatām. Piemēram, dzīvojamā mājā Mežciemā, Kaivas ielā 50/5, autostāvvietā saplaisājusi konstrukciju turošā kolonna. Saskaņā ar projektu vajadzēja būt divām kolonnām, bet dabā redzama tikai viena. Teorētiski šādas izmaiņas varēja ieviest projektētājs vēl darbu izpildes gaitā, taču attiecīgas dokumentācijas būvvaldē nav. Tātad, visticamāk, tā ir celtnieku vaina, tikai kur šos celtniekus vairs atradīsi? Būvfirmai Dzimtā sēta ierosināta maksātnespēja, un, pat ja firmas vaina nekvalitatīvajā būvē tiks pierādīta, no būvnieka neko piedzīt vairs nevarēs. Un tā ne tuvu nav vienīgā ēka ar būvnieku atstātiem defektiem. Daži piemēri - Pūces ielā 49 desmitstāvu ēkā saskaņā ar ekspertīzes atzinumu auto stāvvietas pārseguma izliekums nepieļāva droši ekspluatēt pazemes autostāvvietu. Pie pārseguma izlieces bija vainojami nekvalitatīvi, ar novirzēm no projektētajām augstuma atzīmēm uzstādīti betonēšanas pārseguma veidņi. Irlavas ielā 4 konstatēti fasādes un balkonu defekti, nekvalitatīvi iebūvēti logi, iebrauktuve brūk pazemes autostāvvietā, ir nekvalitatīva lietus novadīšanas sistēma. Ēkai Priedaines ielā 13 ir defekti pazemes stāvvietas pārsegumā, un rezultātā tā mēdz applūst; Jūrmalas gatvē 100 pirmajā un otrajā korpusā ēkas pagrabstāvā pastāvīgi ieplūst gruntsūdens, ir sienu un pārseguma tehniskas problēmas. Līdzīgu problēmu daudzdzīvokļu mājās netrūkst. Viena no biežākajām ir nekvalitatīva, mūsu laika apstākļiem neatbilstoša hidroizolācija, gadās pat, ka to vispār "aizmirsies" ieklāt. Rezultātā no augšējām jumta terasēm (par kurām to "laimīgais" īpašnieks maksājis lielu naudu) gāžas lietus ūdens vai kūstošs sniegs, nopludina apakšējo stāvu kaimiņus. un īpašnieks vai apdrošinātājs maksā. Garantijas laiks beidzies, un ar problēmām jācīnās iedzīvotājiem pašiem. No kā prasīt atbildību? Parasti ēkas būvē ir iesaistītas vairākas organizācijas. Jo to ir vairāk, jo lielāks risks galarezultātā saņemt nekvalitatīvu projektu. Būsim reālisti – būvfirmu un ēku projektu attīstītāju intereses nosaka peļņa, un tikai peļņa, tādēļ nav brīnums, ka objektos iestrādā nekvalitatīvus, un līdz ar to lētākus materiālus, bez saskaņošanas ar projektētājiem maina materiālu sortimentu, bet objektos nereti strādā gadījuma cilvēki. Savukārt potenciālais pircējs savu jauno īpašumu bieži vērtē tikai "patīk vai nepatīk" līmenī. Par to, lai ēka tiktu uzbūvēta atbilstoši būvprojektam, ir atbildīgs būvdarbu vadītājs. Par būvprocesa realizāciju atbildīgs ir būvuzraugs. Projekta būvkonstrukciju daļas vadītājs ir atbildīgs par to, lai visas būvkonstrukcijām izvirzītās prasības būtu nodrošinātas atbilstoši būvprojektā norādītajām slodzēm, utt. Tātad vismaz teorētiski atbildīgos par defektiem atrast ir iespējams – katrai ēkas būvniecībā iesaistītajai personai ir vārds un uzvārds, un katru no viņiem, atklājoties defektiem, ir iespējams atrast. Bet medaļai ir otra puse - saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem būvi ekspluatācijā pieņem vietējās pašvaldības izveidota komisija, kuras sastāvā ir pašvaldības būvinspektors, pašvaldības arhitekts, pasūtītājs vai tā pilnvarots pārstāvis. Ja komisija nav fiksējusi trūkumus, un ēkas pieņemšanas – nodošanas akts parakstīts, tad būvniekam ir "tīri papīri". Protams, pēc defektu atklāšanās dzīvokļu īpašnieki var mēģināt tiesāties. Tikai tas ir laikietilpīgs un dārgs process. Ja būvnieks pieteicis maksātnespēju, cerības panākt taisnību līdzinās nullei. Latvijā ir spēkā būvuzņēmēju civiltiesiskās atbildības apdrošināšana par zaudējumiem trešajām personām. Tikai apdrošināšanas periods ietver būvdarbu veikšanas un ēkas garantijas laiku. Ja garantijas laiks beidzies, neko darīt – veriet maciņus vaļā un maksājiet paši! Ir skaidrs, ka par celtnieku brāķi ēkas apsaimniekotājs no savas kabatas nemaksās – lēmumu par nepieciešamajiem remontā ieguldāmajiem līdzekļiem jāpieņem dzīvokļu īpašnieku kopībai. Kāds tad ir risinājums? Iegādājoties jaunu dzīvokli sākumā der noskaidrot visu iespējamo par projekta attīstītāja reputāciju. Ja tas jau iepriekš pārdevis dzīvokļus mājās ar defektiem, maz ticams, ka jūsu gadījumā situācija būs labāka. Ieteicams arī konsultēties ar būvniecības speciālistu – tehnisko ekspertu, kurš spēs norādīt uz potenciālajiem riskiem. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas